status malus
Vilciens liepāja - rīga tiek pār mēru glorificēts. Mani tēvzemes vilcienos šarmē pasažieru kontingenta (pieņemot, ka es un mani draugi tajā brīdi ir neitrāli vērotāji) un vagonu labiekārtotības līmeņa izomorfisms. liepājas līnijas vagona interjers vidējo pasažieri dzen panikā.
Bet liepājai ir grezna stacijas ēka. Sevišķi sešos no rīta. Lai gan tajās divās dienās, ko tur pavadīju, man aiz orgasmātiskas sajūsmas par visādām citkārt ikdienišķām detaļām "jumtu norāva" vidēji ik pēc piecpadsmit minūtēm.
Piemēram, skaidrs, ka pusvienos naktī gulēt iet vairs nebija jēgas un meitenes ierosināja turpat Fontaine Palace pagrabā uzraut katanu. Un par ceturto spēlētāju laipni piekrita kļūt nomiegojies apsargs Iļja. Jauniņš krievs, kas jebkurā citā gadījumā zinātu, ko iesākt ar tādiem balamutēm, tagad tik valdzinoši mulsa, tik centīgi mēģināja izsekot mūsu pārasprātīgajām tirādēm un tā vien prasījās tikt apspēlēts.
Jā, un pirms tam augšā tika rīkots filmu vakars ar Malholandas ceļu un Dr.Streindžlavu. Nesaprotu, kā viņiem tas izdodas, bet smēķē tur tā, itkā nekādas antipropogandas nekad nebūtu bijis. Un iekārtojums tik nesamāksloti vienkāršs, ka atceros kaut ko tādu redzējis vienīgi vietās ar simtgadīgām tradīcijām. Un filmas bijām atnākuši skatīties tikai es un Agnese un tie seši citi viņas draugi, kas ļāvās pierunāties un tā nu mēs tur, dejugrīdas vidū uz matračiem sūcām patīkami nedārgo liepājas aliņu, dūmojām tā, ka ekrānu neredz cauri un es reibu no sajūsmas.
Un tā visu dienu vēl pirms filmām. Liepāja ir neuzspēlēti pašpārliecināta kā tāda garāmejoša ipanemas meitene, un kaut gan tu itkā mīli un dzīvo kopā ar citu, tev jāatzīst, ka viņai pēdējā laikā ir problēmas, un viss jau viņai nemaz nav jāzin un tamlīdzīgi...
Un, ka tāds uzbudinājums ir plika fizioloģija un, ka citā, lietainā dienā, laipojot starp peļķēm, tu viņu nemaz nepamanītu.
Un visiem draugiem, kurus tās dienas garumā Agnese mēģināja pierunāt nākt uz filmām, tika atstāstīta satriecošā iepriekšējā nakts ar pirmās Džeimsona pudeles izsūkšanu saulrietā uz mola, ar otrās džeimsona pudeles atlikuma izlietošanu manas ar naglu caurdurtās pēdas dezinficēšanai, ar neticamo spēju par spīti traumai un dzēruma pakāpei noplosīties līdz rītam dzelteno pastnieku muzīkas pavadījumā...
Bet liepājai ir grezna stacijas ēka. Sevišķi sešos no rīta. Lai gan tajās divās dienās, ko tur pavadīju, man aiz orgasmātiskas sajūsmas par visādām citkārt ikdienišķām detaļām "jumtu norāva" vidēji ik pēc piecpadsmit minūtēm.
Piemēram, skaidrs, ka pusvienos naktī gulēt iet vairs nebija jēgas un meitenes ierosināja turpat Fontaine Palace pagrabā uzraut katanu. Un par ceturto spēlētāju laipni piekrita kļūt nomiegojies apsargs Iļja. Jauniņš krievs, kas jebkurā citā gadījumā zinātu, ko iesākt ar tādiem balamutēm, tagad tik valdzinoši mulsa, tik centīgi mēģināja izsekot mūsu pārasprātīgajām tirādēm un tā vien prasījās tikt apspēlēts.
Jā, un pirms tam augšā tika rīkots filmu vakars ar Malholandas ceļu un Dr.Streindžlavu. Nesaprotu, kā viņiem tas izdodas, bet smēķē tur tā, itkā nekādas antipropogandas nekad nebūtu bijis. Un iekārtojums tik nesamāksloti vienkāršs, ka atceros kaut ko tādu redzējis vienīgi vietās ar simtgadīgām tradīcijām. Un filmas bijām atnākuši skatīties tikai es un Agnese un tie seši citi viņas draugi, kas ļāvās pierunāties un tā nu mēs tur, dejugrīdas vidū uz matračiem sūcām patīkami nedārgo liepājas aliņu, dūmojām tā, ka ekrānu neredz cauri un es reibu no sajūsmas.
Un tā visu dienu vēl pirms filmām. Liepāja ir neuzspēlēti pašpārliecināta kā tāda garāmejoša ipanemas meitene, un kaut gan tu itkā mīli un dzīvo kopā ar citu, tev jāatzīst, ka viņai pēdējā laikā ir problēmas, un viss jau viņai nemaz nav jāzin un tamlīdzīgi...
Un, ka tāds uzbudinājums ir plika fizioloģija un, ka citā, lietainā dienā, laipojot starp peļķēm, tu viņu nemaz nepamanītu.
Un visiem draugiem, kurus tās dienas garumā Agnese mēģināja pierunāt nākt uz filmām, tika atstāstīta satriecošā iepriekšējā nakts ar pirmās Džeimsona pudeles izsūkšanu saulrietā uz mola, ar otrās džeimsona pudeles atlikuma izlietošanu manas ar naglu caurdurtās pēdas dezinficēšanai, ar neticamo spēju par spīti traumai un dzēruma pakāpei noplosīties līdz rītam dzelteno pastnieku muzīkas pavadījumā...
Uz šī fona man tobrīd nepielēca ziņa, ka mani liek ārā arī no jaunā dzīvokļa.