savai zināšanai
pēc četru dienu ziemassvētkiem "dziļajos laukos" pie tēvs-māmiņas vakar izgāju no mājām ar žēlīgu emocionālo un financiālo stāvokli un neskaidru nolūku "paskatīties, kas pilsētā notiek".
pa garajiem svētkiem biju izlasījis visu, kas gadījās pa rokai, tai skaitā: gan augšas, gan apakšas tualešu gaisa atsvaidzinātāju sastāvus un turpat sakrātās visa decembra sestdienas, pēdējos divus rīgas laikus, hermani-naumani, kunderas joku, dažas nodaļas no strauberga rīgas vēstures, jauno klubu, un vēlreiz latvijas architektūru.
Tātad, izejot vakar no mājām, prātā vēl turējās bankovska kapu stāsts no RL un attiecīgās nodaļas no strauberga, kā rezultātā pirmās divas stundas metu zīmīgus lokus pa RVC, mēģinot restaurēt to dienu sajūtas, kad biju "nopietni" aizrāvies ar šito jautājumu.
Puspiecos paēdu TB un piecos gāju uz spontāni noorganizēto tikšanos ar Zani. Abi fakti manus divus stāvokļus padarīja vēl žēlīgākus un turpmākos nolūkus vēl neskaidrākus.
Dievs no mašīnas bija L.zvans un aicinājums iet klausīties hendeļa mesiju domā. Teicu davai, ar to domādams, ka man vienalga - ka tik uz kaut kurieni. Zini, nemaz nebija slikti. Sēdējām gan tālā kaktā, kur ne redzēja izpildītājus, ne dzirdēja apakšas (jocīgs akustisks defekts), bet kas konceptuāli labi slēdzās kopā ar manu iepriekšveikto novadpētniecisko pastaigu.
Pēc koncerta (tieši laikā, kā vienmēr) pienāca usnes ielūgums kopā pavakariņot TBR.
Maltītes laikā nobrieda nākamo dažu stundu plāns - Volver atkārtota noskatīšanās lieliskajā usnes pagaidu dzīvoklī, kurā var smēķēt Visur (kā tajos laikos, kad smēķēšana vēl bija "kultūras sastāvdaļa") un kur ir tik daudz interesantu kaktu un lietu, ka atkal viens otru atradām tikai ap četriem naktī, lasot katrs savu grāmatu un pīpējot briesmīgi indīgas kubiešu cigaretes "romeo y juliet".
Man iekrita Harmss. Bija jautri. Vēl tagad izteikta pēcgraša (kas, piemēram, ietekmēja manu lēmumu balsojumā par gada gleznu asūnas galerijā - ko tik dīkā neizdomā! - panno ar raskoļņikovu un staruhu).
Bet vēl pirms tam bija garas brokastis TB ar thai zupu un konjaku.
pa garajiem svētkiem biju izlasījis visu, kas gadījās pa rokai, tai skaitā: gan augšas, gan apakšas tualešu gaisa atsvaidzinātāju sastāvus un turpat sakrātās visa decembra sestdienas, pēdējos divus rīgas laikus, hermani-naumani, kunderas joku, dažas nodaļas no strauberga rīgas vēstures, jauno klubu, un vēlreiz latvijas architektūru.
Tātad, izejot vakar no mājām, prātā vēl turējās bankovska kapu stāsts no RL un attiecīgās nodaļas no strauberga, kā rezultātā pirmās divas stundas metu zīmīgus lokus pa RVC, mēģinot restaurēt to dienu sajūtas, kad biju "nopietni" aizrāvies ar šito jautājumu.
Puspiecos paēdu TB un piecos gāju uz spontāni noorganizēto tikšanos ar Zani. Abi fakti manus divus stāvokļus padarīja vēl žēlīgākus un turpmākos nolūkus vēl neskaidrākus.
Dievs no mašīnas bija L.zvans un aicinājums iet klausīties hendeļa mesiju domā. Teicu davai, ar to domādams, ka man vienalga - ka tik uz kaut kurieni. Zini, nemaz nebija slikti. Sēdējām gan tālā kaktā, kur ne redzēja izpildītājus, ne dzirdēja apakšas (jocīgs akustisks defekts), bet kas konceptuāli labi slēdzās kopā ar manu iepriekšveikto novadpētniecisko pastaigu.
Pēc koncerta (tieši laikā, kā vienmēr) pienāca usnes ielūgums kopā pavakariņot TBR.
Maltītes laikā nobrieda nākamo dažu stundu plāns - Volver atkārtota noskatīšanās lieliskajā usnes pagaidu dzīvoklī, kurā var smēķēt Visur (kā tajos laikos, kad smēķēšana vēl bija "kultūras sastāvdaļa") un kur ir tik daudz interesantu kaktu un lietu, ka atkal viens otru atradām tikai ap četriem naktī, lasot katrs savu grāmatu un pīpējot briesmīgi indīgas kubiešu cigaretes "romeo y juliet".
Man iekrita Harmss. Bija jautri. Vēl tagad izteikta pēcgraša (kas, piemēram, ietekmēja manu lēmumu balsojumā par gada gleznu asūnas galerijā - ko tik dīkā neizdomā! - panno ar raskoļņikovu un staruhu).
Bet vēl pirms tam bija garas brokastis TB ar thai zupu un konjaku.