Apmēram pirms pusotra gada vienā no maniem smagnējajiem sālsmaizes pasākumiem, ab ieradās kopā ar rt un vairākiem (citiem) dzērušiem literātiem un es iemantoju divas 1.5L PET pudeles ar kandžu. Vienu klasisko un vienu "uz asinszāles bāzes”. Pēdējo nokopām diezgan ātri, bet klasisko, kas mazliet oda pēc degušas gumijas, pirmās dzēra ilze un katrīna (vai arī ieva. neatceros), pēc tam mirdamas un augšāmceldamās, tāpēc pats to lietoju reti un tikai ārīgi - divriteņa tīrīšanai.
***
Pagājušo piekdien mājās pārjozu 18:50 jeb tieši 10 min pirms plānotā suarejas sākuma. Nopietnākais sagatavošanās akts - klavieru pārbīdīšana no tās istabas uz viesistabu tika veikts jau iepriekšējā naktī. sekojot ekspertu norādījumiem, instruments tika uzdabūts pa daļai uz vilnas deķa, pa daļai uz vecas ķisenkules un ar slidināšanas metodi nogādāts projektā paredzētajā vietā. Vieglāk nekā pavisam bez lupatām bija gan, bet smalkajā priedeskoka pārpalikumu grīdā vienalga palika redzamas vagas.
***
Tajās 10 minūtēs man bija jāpagūst 1.sabīdīt mēbeles atbilstoši funkcijai, 2.salikt un aizdegt sveces, 3.nomazgāt trauku kalnu, 4.pagrūst zem gultas netīrās veļas čupu, 5.pārģērbties (tai skaitā izgludinot vienīgo tīro kreklu) un 6.izdzert vismaz divas glāzes vīna, lai aizskalotu nepārejošās bažas par pasākuma izdošanos.
***
Septiņos saņēmu vēl patālu esošās pasākuma producentes M. zvanu, ka dzejnieks R jau labu brīdi grozoties ap norādīto namu un nezinot, kurās durvīs durt iekšā. Lai tak es ejot un parūpējoties. Biju paguvis izpildīt vien 1.punktu, turklāt Dzejnieka R. iespējamā klātbūtne man nedeva mieru jau divas nedēļas, kopš tika izlemts joka pēc viņu ielūgt, nemaz necerot uz ierašanos. Jožot meklēt pazudušo pirmo viesi, pienāca ziņas, ka vairums stipri kavēsies. To sešu punktu dēļ man vajadzētu par to priecāties, taču tas nozīmēja, ka ar Dzejnieku man vajadzēs pašam tikt galā aci pret aci.
***
Neveiklību mēģinot kliedēt ar vīna piedāvāšanu noskaidrojās, ka "neko tādu es nelietoju kopš `79.gada". Gandrīz paspruka, ka re, kā - tajā gadā toties piedzimu es! Bet nu pieredze ir pieredze - maestro vienkārši sāka stāstīt, kā pirmīt maldījies pa manu rajonu, ģeogrāfiski pamazām pa kvartālam vien aizrunājoties atpakaļ visas valdemārielas garumā un pāri vanšu tiltam, un preses namā iekšā, tad atpakaļ pa visādiem apvedceļiem sākot no 50-tajiem gadiem ar pēdējo Rīgas ormani, līdz pavisam neseniem laikiem ar kaitinošiem Dienas virsrakstiem. Paraleli tam, reizumis iestarpinot kādu "mhm" un "vai tiešām?!" es brīvi izpildīju pārējos sagatavošanās punktus, un
***
tad jau jau palēnām sāka nākt pārējie: multimāksliniece un vakara idejas autore M ar draudzenēm A, kas esot bijusi Sibīrijas ekspedīcjas dalībniece, un kādu D, kuras statuss bija neskaidrs, dzejniece Ē un komponiste L, filozofs (un arhitekts) T, arhitekte un austrumu fane I, pianists M ar draudzeni X, vijolnieks G, AB, par kuru man liels prieks, nedaudz vēlāk arī lieliskās S an D, kurām esmu dziļi pateicīgs par daudzajiem pēdējā laika veldzes brīžiem... Nu, jā, tas laikam arī viss.
***
Necerēti ātri tikām pāri sākuma stīvumam, T uzņēmās iniciatīvu atklājot vakaru ar Harmsa tulkojumiem. Pārsteidzošā veidā, bez redzamas vadības programma ritēja sižetiski saturīgi un raiti. Vannasistabā, kas jau oriģinālā ir pilnīgs chill-outs, iekārtojām smēķētavu. Sekoja daži šansoni M izpildījumā un pasaules estrādes klasika klavierēm un vijolei. Ar vispārēju sajūsmu tika uzņemts Ē priekšnesums - "čehu čaka" Bībla "Jaunais Ikars" Vērdiņa atdzejojumā un padomju tango. Dzejnieks R iesākumā tā kā lauzās, bet tad izvilka no žaketes kabatas izdrukas ar "kaut ko no nepublicētā", izsaucot vairākkārtēju katarsi klātesošajos lietpratējos (un to es saku bez ironijas). "Svina Gulbi" gan noklausījāmies ierakstā. I teicami pārņēma stafeti, nolasot šo to personīgi aktuālu (shame on me - atceros vien to, ka tas bija ķīniešu tulkojums krievu valodā). Bija vēl daudz muzikas dažādos sastāvos - sibīrijā atrastās latgaļu un krievu dziesmas tautas balsī (Oi, samara, goradok, ņe spokoinaja ja, ņe spokoinaja ja, uspakoiķe meņa), romances vijolei un balsij, kaut kas no vispārzināmā, aicinot iesaistīties pēdējos pasīvos utml. Pār visam vīns, cigaretes, divpusējas un trīspusējas sarunas pa kaktiem. Vispār šarmanti bezgala.
***
Ap vieniem naktī beidzās vīns.
***
Drīz vien tika noskaidrots, ka tie 2-3 viesi, kas kavējās, vairs tomēr neieradīsies (nogalinot cerības uz vēl dažām vīna pudelēm), bet tad kaktā aiz plīts klusi iesvilpās senaizmirstā, augstākminētā, "kandžas klasiskās" pudele un tai blakus tik pat daudz Stroh 80 un citkārt derdzīgais "brendijs" Bonaparte no pavasara kora pasākuma. Nekas no tā netika smādēts un nekas nemazināja līksmes kvalitāti.
***
Aptuveni četros trīs viesi vienojās par kopīgu takša izsaukšanu un vēl tik pat daudz bija klusām šur tur nolikušies čučēt.
Pārlaidu skatu viesību telpai, konstatējot, ka šmuce nav tik liela, lai to nesavāktu jau tagad, bet tad izrādījās, ka prombraucošā trijotne lejā pie taksometra ir vienojusies savu jaundibināto draudzību stiprināt ar pasākuma turpinājumu kādā krogā.
tikku aicināts pievienoties un neatteicos, taču par to citreiz..
***
Pagājušo piekdien mājās pārjozu 18:50 jeb tieši 10 min pirms plānotā suarejas sākuma. Nopietnākais sagatavošanās akts - klavieru pārbīdīšana no tās istabas uz viesistabu tika veikts jau iepriekšējā naktī. sekojot ekspertu norādījumiem, instruments tika uzdabūts pa daļai uz vilnas deķa, pa daļai uz vecas ķisenkules un ar slidināšanas metodi nogādāts projektā paredzētajā vietā. Vieglāk nekā pavisam bez lupatām bija gan, bet smalkajā priedeskoka pārpalikumu grīdā vienalga palika redzamas vagas.
***
Tajās 10 minūtēs man bija jāpagūst 1.sabīdīt mēbeles atbilstoši funkcijai, 2.salikt un aizdegt sveces, 3.nomazgāt trauku kalnu, 4.pagrūst zem gultas netīrās veļas čupu, 5.pārģērbties (tai skaitā izgludinot vienīgo tīro kreklu) un 6.izdzert vismaz divas glāzes vīna, lai aizskalotu nepārejošās bažas par pasākuma izdošanos.
***
Septiņos saņēmu vēl patālu esošās pasākuma producentes M. zvanu, ka dzejnieks R jau labu brīdi grozoties ap norādīto namu un nezinot, kurās durvīs durt iekšā. Lai tak es ejot un parūpējoties. Biju paguvis izpildīt vien 1.punktu, turklāt Dzejnieka R. iespējamā klātbūtne man nedeva mieru jau divas nedēļas, kopš tika izlemts joka pēc viņu ielūgt, nemaz necerot uz ierašanos. Jožot meklēt pazudušo pirmo viesi, pienāca ziņas, ka vairums stipri kavēsies. To sešu punktu dēļ man vajadzētu par to priecāties, taču tas nozīmēja, ka ar Dzejnieku man vajadzēs pašam tikt galā aci pret aci.
***
Neveiklību mēģinot kliedēt ar vīna piedāvāšanu noskaidrojās, ka "neko tādu es nelietoju kopš `79.gada". Gandrīz paspruka, ka re, kā - tajā gadā toties piedzimu es! Bet nu pieredze ir pieredze - maestro vienkārši sāka stāstīt, kā pirmīt maldījies pa manu rajonu, ģeogrāfiski pamazām pa kvartālam vien aizrunājoties atpakaļ visas valdemārielas garumā un pāri vanšu tiltam, un preses namā iekšā, tad atpakaļ pa visādiem apvedceļiem sākot no 50-tajiem gadiem ar pēdējo Rīgas ormani, līdz pavisam neseniem laikiem ar kaitinošiem Dienas virsrakstiem. Paraleli tam, reizumis iestarpinot kādu "mhm" un "vai tiešām?!" es brīvi izpildīju pārējos sagatavošanās punktus, un
***
tad jau jau palēnām sāka nākt pārējie: multimāksliniece un vakara idejas autore M ar draudzenēm A, kas esot bijusi Sibīrijas ekspedīcjas dalībniece, un kādu D, kuras statuss bija neskaidrs, dzejniece Ē un komponiste L, filozofs (un arhitekts) T, arhitekte un austrumu fane I, pianists M ar draudzeni X, vijolnieks G, AB, par kuru man liels prieks, nedaudz vēlāk arī lieliskās S an D, kurām esmu dziļi pateicīgs par daudzajiem pēdējā laika veldzes brīžiem... Nu, jā, tas laikam arī viss.
***
Necerēti ātri tikām pāri sākuma stīvumam, T uzņēmās iniciatīvu atklājot vakaru ar Harmsa tulkojumiem. Pārsteidzošā veidā, bez redzamas vadības programma ritēja sižetiski saturīgi un raiti. Vannasistabā, kas jau oriģinālā ir pilnīgs chill-outs, iekārtojām smēķētavu. Sekoja daži šansoni M izpildījumā un pasaules estrādes klasika klavierēm un vijolei. Ar vispārēju sajūsmu tika uzņemts Ē priekšnesums - "čehu čaka" Bībla "Jaunais Ikars" Vērdiņa atdzejojumā un padomju tango. Dzejnieks R iesākumā tā kā lauzās, bet tad izvilka no žaketes kabatas izdrukas ar "kaut ko no nepublicētā", izsaucot vairākkārtēju katarsi klātesošajos lietpratējos (un to es saku bez ironijas). "Svina Gulbi" gan noklausījāmies ierakstā. I teicami pārņēma stafeti, nolasot šo to personīgi aktuālu (shame on me - atceros vien to, ka tas bija ķīniešu tulkojums krievu valodā). Bija vēl daudz muzikas dažādos sastāvos - sibīrijā atrastās latgaļu un krievu dziesmas tautas balsī (Oi, samara, goradok, ņe spokoinaja ja, ņe spokoinaja ja, uspakoiķe meņa), romances vijolei un balsij, kaut kas no vispārzināmā, aicinot iesaistīties pēdējos pasīvos utml. Pār visam vīns, cigaretes, divpusējas un trīspusējas sarunas pa kaktiem. Vispār šarmanti bezgala.
***
Ap vieniem naktī beidzās vīns.
***
Drīz vien tika noskaidrots, ka tie 2-3 viesi, kas kavējās, vairs tomēr neieradīsies (nogalinot cerības uz vēl dažām vīna pudelēm), bet tad kaktā aiz plīts klusi iesvilpās senaizmirstā, augstākminētā, "kandžas klasiskās" pudele un tai blakus tik pat daudz Stroh 80 un citkārt derdzīgais "brendijs" Bonaparte no pavasara kora pasākuma. Nekas no tā netika smādēts un nekas nemazināja līksmes kvalitāti.
***
Aptuveni četros trīs viesi vienojās par kopīgu takša izsaukšanu un vēl tik pat daudz bija klusām šur tur nolikušies čučēt.
Pārlaidu skatu viesību telpai, konstatējot, ka šmuce nav tik liela, lai to nesavāktu jau tagad, bet tad izrādījās, ka prombraucošā trijotne lejā pie taksometra ir vienojusies savu jaundibināto draudzību stiprināt ar pasākuma turpinājumu kādā krogā.
tikku aicināts pievienoties un neatteicos, taču par to citreiz..