blessed
šorīt pa ceļam uz darbu, pie TC Olimpija man priekšā strauji nobremzēja sarkans Reno ar leišu numuru un lēnām atvērās priekšējā pasažiera logs. Mašīnā bija pieci zaķi, kas katra pārstāvēja kādu no galveniem daiļuma tipiem - kāda vīriešu žurnāla kalendāram būtu nokomplektēti visi siltie mēneši. Blondīne aiz atvērā loga jautāja kā pareizi piebraukt viesnīcai Anabella (ar roku rādot pāri uz Hansabankas centrālo ēku), kamēr pārējās staroja kā no laimīgas dzīves reklāmas plakātiem. Nē, nē, meitenes, tā nav nekāda viesnīca Anabella, kurš gan jūs tā nabadziņi, izjokojis! Blondā izkāpa (fully accessorized) un parādīja ar roku zīmētu shēmu, kurā ar aplīti apvilkts HABA siluetiņš.
Sasmaidījos ar aizmugures pasažierēm, nodzēsu izsmēķi pret papēdi un vilku ārā telefonu, lai izmantojot savus kontaktus (1188), palīdzētu pazudušajām.
Viesnīca Anabella ir Teikā, ja kādu tas interesē. Varbūt tur bija kāds slēpts joks, jo atvadījušās viņas aizbrauca nepareizi. Taču garastāvoklis pacēlās. Vīrietim daudz nevajag, ja.
Sasmaidījos ar aizmugures pasažierēm, nodzēsu izsmēķi pret papēdi un vilku ārā telefonu, lai izmantojot savus kontaktus (1188), palīdzētu pazudušajām.
Viesnīca Anabella ir Teikā, ja kādu tas interesē. Varbūt tur bija kāds slēpts joks, jo atvadījušās viņas aizbrauca nepareizi. Taču garastāvoklis pacēlās. Vīrietim daudz nevajag, ja.