Pegijas · Lī · interjers


12. Oktobris 2006

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
frizētava Van Gogh
Pēc "visu nost!" viņa drošā rokā saņēma visu, kas bija uz pieres un neminstinoties ar diviem griezieniem nošķērēja to nost. Uzreiz sagribējās iedzert. Plikā augstā piere kopā ar vēl nenogrieztajiem sānu kušķiem izskatījās pēc tā smiļģa, kas uz teātra ugunsmūra. Vispār viņiem tāda dīvaina metode - vispirms noņemt nost galvvidu un tikai tad to, kas sānos. Biežāk turēju acis ciet nekā vaļā. šausmīgs skats.
"Visu nost" manā gadījumā nenozīmē pilnīgu nullīti. vasaras iedegums vēl turas, un tas komplektā ar bāli rozā nelīzeno pakausi nemaz neizskatītos seksīgi /smaids/. Sarunājām atstāt kādus zeka 5 mm. Tāpēc jau arī ir drāma, jo man vienmēr šķitis, ka arī procesam, ne tikai gala produktam jābūt estētiskam.
Un tad viņa iegrieza man ausī.
Turklāt vēl pāris minūtes mazliet piesarkusi un vairs ne tik droši viņa turpināja knakstīties ap pakausi. Man tā ir pirmo reizi. Un par visādām infekcijām utml atcerējos tai tad, kad viņai sākās histērija. Viņa nolika šķēres, atkāpās pie loga, kādu brīdi smagi elpoja, turot roku pie kakla un tad izgāja no telpas. Un es ar, zin, sēžu tik kluss un paklausīgs, acīs varbūt var nolasīt pat nolemtību, bet auss tik dramatiski pulsē un pil.
Situāciju nāca glābt salona administratore, pūšot un slaukot un pūšot uz auss kaut ko odekolonveidīgu. Kamēr asiņošana rimās un uz rētas palika viens stingrs sarkans piliens.
Ļenočka atgriezās saņēmusies, ātri pabeidza darbu un abas kopā ar administratori sastiķēja man atlaidi.
Šorīt skramba knapi pamanāma. Un viss kopā izskatās tīri labi, kaut arī ne tik revolucionāri, kā biju iepriekš iztēlojies.
* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena