Četras nē trīs naktis pīpējot skatījos uz ziemeļaustrumu pamali, kur dega jelgava (aculiecinieku stāsti par 44to un tamlīdzīgi) un nomaļo lauku mājā, neskatoties uz biedru aktivitātēm, tomēr atradās privāta telpa dažu nospiedošu jautājumu atkal-aktualizēšanai.
Pirmkārt, par pašradīšanas koncepta iespējamību, kurai vislaik pretim runā paģiru sāpes, iekāre un gatavi priekšstati jeb "visas jūtas, kas mudina mūs dzīvot līdzi reāla cilvēka priekiem un bēdām, dvēselē pamodina vienīgi priekšstats par šo prieku vai šīm bēdām".
Lai gan iespēja jebko no notiekošā acumirklī stilizēt vēlākai lietošanai, nez kāpēc drīzāk uzmundrina nekā nomāc.
Pirmkārt, par pašradīšanas koncepta iespējamību, kurai vislaik pretim runā paģiru sāpes, iekāre un gatavi priekšstati jeb "visas jūtas, kas mudina mūs dzīvot līdzi reāla cilvēka priekiem un bēdām, dvēselē pamodina vienīgi priekšstats par šo prieku vai šīm bēdām".
Lai gan iespēja jebko no notiekošā acumirklī stilizēt vēlākai lietošanai, nez kāpēc drīzāk uzmundrina nekā nomāc.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}