Atļaujiet pakrēslot kopā ar jums 4
"ieklausieties, kāds klusums!"
Zaķis un Lācēns apklusa un ieklausījās. Pār pļaviņu un pār mežu klājās rudens klusums.
"Un kas tagad jādara?" čukstus jautāja Zaķis.
"Csss," teica Lācēns.
"Tagad mēs mijkrēšļojam?" nočukstēja Zaķis. Lācēns pamāja ar galvu.
"Jāklusē, kamēr... satumsīs?" Kļuva pavisam tumšs un virs egļu galotnēm parādījās zeltīta mēness pusīte. Ezītim un Lācēnam uz brīdi kļuva siltāk ap sirdi. Viņi saskatījās un tumsā sajuta, ka ir viens otram uzsmaidījuši.
Zaķis un Lācēns apklusa un ieklausījās. Pār pļaviņu un pār mežu klājās rudens klusums.
"Un kas tagad jādara?" čukstus jautāja Zaķis.
"Csss," teica Lācēns.
"Tagad mēs mijkrēšļojam?" nočukstēja Zaķis. Lācēns pamāja ar galvu.
"Jāklusē, kamēr... satumsīs?" Kļuva pavisam tumšs un virs egļu galotnēm parādījās zeltīta mēness pusīte. Ezītim un Lācēnam uz brīdi kļuva siltāk ap sirdi. Viņi saskatījās un tumsā sajuta, ka ir viens otram uzsmaidījuši.