Vecmamma uzvilka gaišzilo kleitu un piesprauda pie krūts to uz-operu-ejamo spalvu pušķi. Õpis pie ciema iecirkņa durvīm teica: simamuriņ, es tagad jūtos tik labi kā astoņpadsmitgadīga meitene, eh, gribās iet atpakaļ iekšā un vēlreiz to izdarīt.
Un, zini, man ir tāpat.
Un, zini, man ir tāpat.