klīstošais cilvēkbērns ([info]siixmeiteens) wrote 25. Marts 2005, 16:30
Kāda viņa randiņa atskaite jebšu stāsts par pelēkajiem cilvēkiem un tagadni lika aizdomāties.
Dzīves misija - domāt tikai par mirkli, kuram nav laika ierobežojuma. Grūti spēlēt vairākās teātra izrādēs vienlaicīgi, ja nevar saprast, kura loma ir jātēlo attiecīgajā epizodē.
Un īstenībā - līdz šim viss jau ir pateikts. Es esmu noslēpumaina, bet Tu par mani zini visu. Es nemeloju, es tikai nesaku visu patiesību. Visas atbildes ir dotas, Tev tikai atliek saprast un atrast pareizo atbildi uz konkrēto jautājumu. Viss ir atkarīgs tikai no uztveres.
Varbūt misijas nemaz nav? Ja tā - nav ne mērķu, ne uzdevumu.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.