Es aizvien iemīlos detaļās. Tām nebūt nav jābūt tehniskām lietām, mehāniskiem elementiem,... Es vienkārši pieķeru sevi pie domas, ka tieši tā lieta, vieta vai process mani piesaista. Tā kaislīgi, eleganti, maigi un vienlaikus pavisam vienkārši - paķerot līdzi savā lidojumā.
Un atkal es iemīlējos kustībā. Lūpu un roku kustībā un acu skatienā kā maiguma iniciatorā. Pārējais nebija būtisks.
Šie piesaistošie elementi paliek atmiņā vēl ilgi. Izliekot sevi, es iejutos un baudīju... un baudu aizvien.
Mīļais, man pieder pasaules detaļas. Un Tu esi tikai daļa no tām. Piedod! Es tikai tveru roku pēc kādas Tavas detaļas, lai saliktu savu unikumu...