Pēdējā laikā man dikti dīvaini sapņi. Reizēm pat sāku sapņot ar vaļējām acīm.
Burvīgi pavadīts laiks no ceturtdienas līdz svētdienai. Protams, ar pāris nepatīkamiem atgadījumiem, bet vismaz ar savu lielisko vīrieti - dzimšanas dienas svinības, bārs, Malibu tīrajā, biljards, viesnīca, kautiņš, ezers, privātmāja, pirts, grillēšanās, alus, kāršu spēles, sauļošanās/slaistīšanās un, protams, viņš. Tagad gan baigais sagurums - no pusgulētām/negulētām naktīm vai saules - īsti saprast nevar.

Pēc Jāņiem laist uz Angliju? Kopā ar viņu. Darba meklējumos un uz dzīvošanu. Stāstīju to šodien Bleķa Gabaliņam, ka man ir tāds piedāvājums no Jāņa - ar viņu laist uz UK, un šī šokā, jo viņai likās, ka dzird to otreiz; ko līdzīgu viņa bija dzirdējusi no Sabīnes pāris dienas atpakaļ, pirms man Jānis bij to piedāvājis. Sabinčiks BG teica: "Man tāds čujs, ka Egita ar Jāni aizbrauks uz Anglija", uz ko Inese:"uz nedēļu?"; "nē - pavisam". Jā - Sabīne ir nedaudz ar gaišreģes spējām... - ir pierādījies. Sabīnei šodien bij atvadu tusiņš - pa mierīgo - pie jūras tvērām sauli un vēju un sarunas. Šī pēc nedēļas laiž uz Grieķiju praksē.

Un ja godīgi - es nezinu īsti ko darīt. Nav darba, nav naudas, parādi iekrājušies, bet bezdarbība sāk tracināt, valodas zināšanas arīdzan nav tās pašas labākās un nav garantijas. Baidos. Varbūt tāpēc, ka esam viens otram pārāk tuvi, kaut pazīstami esam tikai 3 nedēļas, varbūt tāpēc, ka viens par otru maz ko zinām. Negribu pazaudēt viņu.