klīstošais cilvēkbērns
22 Oktobris 2006 @ 16:30
 
bet viņš aizvien mani pazīst vislabāk, kaut tagad mēs esam citi(em). doma par laika zudumiem. atceries? toreiz mēs bijām jauni un traki. ārprātā impulsīvi. dzīvo ātri, mirsti jauns. un nu man ir pienācis vecums, ar galējībām. brūces paliek dziļākas. nav vērts. just take it easy!
kas mēs esam viens otram? objekts? bet arī tu man esi puspadauza. kārtējā draņķīgā nakts. un tā mēs klusējot skaitīsim rītus, līdz pienāks rīts, kad viss jau būs beidzies.