Viens no viņiem visu laiku mēģina mani grūst lejā, neļaujot man piecelties kājās [viņam tas nesanāk. tik zemu krist es netaisos.]
Otrs - ik pa brītiņam atgādina, lai meklēju sevi augstākos plauktiņos [bet bez trepēm es tur netieku. aizvien meklēju, kur varētu pakāpties. un zinu, ka reiz man tas izdosies].
Bet es gribu būt ēna... [ne jau kā pleķis, bet kā kontūra]