un te nu pēkšņi man ir aptrūcies vārdu. es tikai klusītēm vēroju to, kas notiek apkārt. arī ar viņu vairs garās sarunās neiesaistos. jo nav jau par ko. bet kā jau reiz teicu - neciešu klusumu sabiedrībā [vismaz ne pilsētā]. un tāpēc dodu priekšroku savai vientulībai. pardon!
vai nu turi mani cieši sev klāt vai palaid pa vējam...