Es sāku pierakstīt ko ēdu.
Pagaidām vienīgais secinājums (pēc vienas dienas) -- es ļoti daudz dzeru ūdeni... kas ir yay! un kafiju. So here goes -- es atzīstos, es esmu atkarīgā, bet, kā zināms, sleep is a symptom of coffee deprivation.

Mamma mani vakar pārsteidza, pieprasot informāciju par kosmētikas lietām. Nē, nu, labi, esmu es mazlietiņ into it, yeah, bet ka man šitā jau spec prasa, pašai pārsteigums. Bet tā mana "pēdējā pieeja" esot baigi laba, redz. Mamma arī tā gribot, lūk. Which means, ka man būs jāiet ar viņu uz drogveikalu un jāpiemeklē viņai pūderis, tonālais un tādas lietas. Tas būs diezgan incants pasākums [ņemot vēl vērā cik ilgi man pašai gāja, līdz es atradu kaut ko, kas tiešām atbilst manai ādai... nu, man vismaz liekas, ka atbilst, LOL]. Bet te es arī lieku lielas cerības uz mammas profesionālo spēku pašai noteikti savu toni.

Kopumā, visa doma -- cik tālu esmu aizgājusi ar savu "kosmētika, kosmētika, smuki smuki, bububu"; beidzot es kaut ko daru pareizi, hah!

nu, ko es te vispār raudu, ka man auksti, auksti, salstu, salstu?! Vai tad es nestaigāju "savā laikā" ar īsakajiem, necilākajiem bruncīšiem pa Rīgas ārēm, kad Mr Salssss bija ap saviem grādiem mīnusss-septiņipadsmiti? [ahh, un kāda EUREKA! moments man, jell, bija, ka skolā uzzināju, cik ta īsti arā grādi; -- āaaa, tād tāaapēeec man bija tā pavēsi, ja?]

Uzliku Pink Floyd - A Momentary Lapse of Reason disku virtuvē. Dancis* approved.

*pelēkais kaķis

---
The sweet smell of a great sorrow lies over the land
Plumes of smoke rise and merge into the leaden sky:
A man lies and dreams of green fields and rivers,
But awakes to a morning with no reason for waking

He's haunted by the memory of a lost paradise
In his youth or a dream, he can't be precise
He's chained forever to a world that's departed
It's not enough, it's not enough

Alas! Sorrow FTW!