Supertumbu kvatro neskan, jo, errr, priekšpastiprinātājs atsakās ieslēgties. Mega-šņuk.

UPD. It's alive, naisss.

es tagad skumji skatos uz to studiju plānu un nesaprotu kā lai izdomā gudras lietas, kas man ļautu studēt to, ko gribu tādā formā, kas man actually ļautu nākošos divus studiju semestrus pārdzīvot.

šaudos un šaudos pa mazo, jauko interneta maģistrāli un tās sānceliņiem, darot neko, lai gan šodien bij' tā diena, kad plānā bij' darīt ļoti daudz ko. Vai vismaz kaut ko produktīvu.

Tā vietā es šaudos.

Un esmu miegaina, acis īsti nerāda, bet ķermenis ņaud pēc dušas.

Un tad es taisu paiju, paiju, un saku sev, ka diena vēl nav galīgi beigusies. Vēl jau pagūšu izsūtīt visus tos ļoti svarīgos e-pastus (un ieiet dušā, atpūtināt acis, padarīt vēl lielākā mērā laik-ēdīgu neko). Augusts sāk jau beigties (nu, es pārspīlēju māaaaazliet, bet tuvu tam ir), man sāk mazliet negribēties atgriezties akadēmiskajā vidē, darba lietas ar, nu, tā.

Tātad, jāieloka Safari Sunrise, kurš jau pārāk ilgi dzīvo ledusskapī, un jāuzbur vismaz kredītpunktu transfēra pieteikums.

īss-svārkus. Jau otro dienu goros tajos un cenšos saprast vai man patīk tik daudz no sevis rādīt, vai tomēr nē. Nekas tik īss man arī nav bijis mugurā ja ne vsp, tad gadiem noteikti. Tad jau vēl īsti nesaprotu vai ir labi, vai tomēr nē. With my body shape and everything. Oh well.

Un, jā, beidzot iegādājos sev apsolītās violetās bikses. Apsolīju sev tādas, uz minī-svētkiem, kad sasniedzu minī-mērķi 75 kg apmērā. Viss jau baigi forši, tik sāku domāt vai tik man tomēr nevajadzēja pirkt ij svārkus, ij bikses izmēru mazākus. Bet taga jau neko.

So, šodien man ir pirmā oficiālā darba diena. Normāls rīta freak-outs. Knapi iebaroju sev brokastis.

Tulīt, tulīt ripināšos uz centru, kaut kur satikšu mammu, varbūt apskatīšos dzīvokli (jo es atkal pārvākšos). All-in-all, gaidu vakaru, kad viss būs beidzies. Neesmu sajūsmā par sevi un visu, kas ar mani pēdējā laikā notiek.

man vajadzēja uzzināt, ko visi tā priecājas par True Blood. Tāds ļoti.. Dexterīgs pasākums, kāds pārsteigums. Bet man patīk. Tāds īsts tas viss, cik vien īsts var būt stāsts par vampīriem, y'know.

Visvairāk tīk Southern American English akcenti un ignore-the-grammar-book teikuma konstrukcijas. Talk about professional bias.

Fav characters šobrīdiņās ir Eric. I guess man nav īsti jāpamato. Oh well.

baigais geeks patiesībā. Tēts vasaras duetsvētkos uzdāvināja jaunu klavu un peļuku. Nais. Bezvadnieces.

Patika tēta komentārs - tā jau viss forši ar to bezvadbūšanu, tik var mierīgi pazust.

Well, with my luck, I totally can see that happening.

būtu jāmācās jaunākā lomas versija, bet tāds slīiiiiiiinkums. Tāds noooooooooogurums. Tāds nēeeeeeeegribu. Kā prasti, right?

HiLoBrow iespaidā aizripinājos uz I Write Like. Well, es rakstot gan kā James Joyce, gan kā David Foster Wallace, gan kā Cory Doctorow... oh well.

Mūsu krajā tik lielā ārprāta formā līst, ka pie visiem logiem jau milzu peļķes izveidojas. Par to šausmu nakti dienas vidū ārā pa logu, vsp nav komentāru.

UPD What I meant was, peļķes ir dzīvoklī IEKŠĀ.