Tu vari mani uzgleznot pusnakts stundā? Bez uzkrāsotām acīm un mākslīgi sarkanām lūpām. Vari? Spēj mani ieraudzīt nepazudušu bezjēdzīgās matu cirtās un smieklos, kas nepieder mani? Vari, vari, vairi?
Nu, atzīsties, izkliedz un pasaki, ka es vairs neesmu es, ka esmu vien lelle...