Sens ticējums vēsta, ka Ziemassvētkos neprecētām personām jāsver kaķi. Ja mincis sver puspodiņu, tad braukšot precinieki*. Interneti paskaidro, ka pods - sen mērvienība beramu lietu svēršanai: 8,376 kg**. Gizmo (kurš pēc vēža operācijas septembrī ēd, šķiet, nepārtraukti) sver 4,45 kg. Bingo! Par apaļīgiem izdzīvotājiem*!
*https://latviandainas.lib.virginia.e
**https://vesture.eu/Pods
** Tilde šo cītīgi labo uz "uzdzīvotājiem".
Prieks, ko man sagādā iespēja aizvērt visus ar skolu saistītos interneta lodziņus, ir taisni nepiedienīgs. Klik, klik, klik!
Ar kaulainu aci pētīju viesnīcas bildes, līdz sapratu, ka vajadzīgs arī strāvas adapteris...
Vai es pareizi saprotu Jurģa Liepnieka magnus opum "Mans nabaga pirāts" galveno jautājumu, ko sev allaž uzdod tā vērīgie un uz filosofiskām refleksijām noskaņotie personāži - "vai sieviete pēc 40 tiešām ir pelnījusi dzīvot"?
Pierakstīšu, kā mēs vakar ar Lauvu likāmies gulēt. Viss kā parasti: tad, kad es jau gandrīz esmu horizontāli, Lauva atceras: ka vajag deguna pilienus, gultas zvērus, telefona lādētāju... Pēc pēdējā aizsūtīju viņu pašu un noturēju nelielu, pamācošu runiņu par to, cik jauki neatstāt visu uz pēdējo brīdi un saplānot savu dzīvi drusku uz priekšu. Tad sabučojāmies un migām ciet.
Pēc pusminūtes man atsprāga acis.
- Es atcerējos, ko es aizmirsu, - es dramatiski čukstēju.
- Ko? - miegaini jautāja Zvēru Karalis.
- Eglīti...
Eglīte palika sapakota priekšnamā. Kopš sestdienas...
Es sāku smieties pilnā kaklā. Gada māte, nu! Lauva metās ironizēt, ka to mēs pagūsim arī pēc 15 gadiem, nekas slikts nenotiks.
Tāpat, vēlāk, kad Lauva aizmiga, zagšus izlīdu no gultas, pārstiepu egli uz viesistabu, iztinu, aplēju, izrotāju ar vienu spīdošu bumbiņu virteni un drošības pēc aplēju vēlreiz. Egle sāka tecēt ar nelielu, bet enerģisku strūklu. Satinu podu dvielī, izliku dažus pasijansus nervu nomierināšanai un likos atkal gulēt. Uf.
Šodien beidzot attaisīju savu Adventes kalendāru. Visu laiku nesanāca. Stāsts vispār bija tāds, ka sākumā nopirku divus vienādus - sev un vēl vienam cilvēkam, tad gaidīju, kad varēšu uzdāvināt, bet uzreiz pēc uzdāvināšanas mēs galīgi saplēsāmies un apetīte kaut kā pilnīgi pārgāja.
Tātad, šodien attaisīju, un tur iekšā, izrādās, tādas jaukas, mazmazītiņas salami desu zvaigznītes. Nu, foršas, nu! Un garšīgas.
Vakar ar mamā bijām uz "Raganu" Ģertrūdes ielas teātrī. Mamā ļoti patika. Es kā vecs reperis laikam gaidīju ko drusku vairāk, lai gan aktrises bija labas un dikti centās, un kostīmi interesanti.
Šodien uzzināju, ka mans mīļākais krievu reperis arī iekļauts ārvalstu aģentu sarakstā.
/ līdz šim, jāatzīst, bija vienkārši bail meklēt šāda veida infu - un ja nu es viņu tai sarakstā neatrodu? Ko tad?
Vai pirkt avio biļetes laicīgi ir saprātīgi? Respektīvi, vai būtu prātīgi pirkt biļetes uz martu tagad vai labāk vēlāk?
Cilvēki, kas allaž apčurā poda apmali, arī noteikti svēti tic, ka apkārtējie ir vienkārši nedraudzīgi nūģi...
Esmu paguvusi iereģistrēties dokobit, izveidot elektronisku dokumentu, pati to parakstīt, nosūtīt otrai pusei, padzert kafiju un izlasīt horoskopus. Ko tikmēr dara eparaksts? Pareizi - vaiga sviedros "working", cenšoties ielogoties...
Viss pareizi: Latvija - IT lielvalsts, ka Tevi deviņi!
// vismaz tagad lapas augsā parādījies neliels uzraksts, ka līdz 11.00 tehniski darbi, funkcijas var nedarboties. No shit, Sherlock!
Nekad iepriekš nebiju biju atklāšanā (vienalga, gleznu vai grāmatu), kur paralēli vīnam tiktu piedāvāta plūmju sula. Debešķīgi!
Spriežot pēc tā, cik ārprātīgi man neveicas ar Solitaire, man vajadzētu būt grandioziem panākumiem mīlā.
Bet baidos, ka patiesībā es vienkārši esmu neticami neuzmanīga un palaižu visas mirklīgās iespējas vējā.
Visu bērnību man likās, ka karuseļi - tā ir tāda vasaras izklaide. Vakar izrādījās, ka visādi karuseļi, rollerkosteri, autodromi, ziperi un pat panorāmas rati utt ir lieliska izklaide arī novembra beigās -5C, jo tad ap atrakcijām ļoti dekoratīvi virpuļo sniegputeņi. Galvenais - turēties cieši, saģērbties biezāk nekā uz slēpošanu un paņemt līdzi daudz (ļoti daudz!) skaidrās naudas, un ļoti labu (ļoti, ļoti, ļoti, ļoti labu!) kompāniju, tad ir taisni prīmā. Tā kā noteikti rekomendēju, meklējiet pie Mola, ja būs, tad garām nepaiesiet.
Jau kādu laiku FB sekoju līdzi Shalom Wildlife Sanctuary tīģeru ģimenei - albīnai mammai un četriem maziem tīģerīšiem (3 rudiem un 1 baltam)*. Bet pirmais, ko uzzinu šodien - divi mazie noslīkuši aploka dīķi, jo ielūzuši plānajā ledus kārtiņā.
Nabaga kaķīši! Un nabaga mammma :((
* tīģeri, atšķirībā no lauvām, ir vientuļnieki, pieauguši dzīvnieki baros nedzīvo
Jau rakstīju, ka pirms kāda laika ar Lauvu izklaidējāmies, tēlojot cilvēkus-magnētus ar karotēm u.c. nelieliem metāliskiem priekšmetiem uz pierēm. Vakar sapratu, ka japapildina repertuārs un steigšus jāatrod kāds jauns, efektīvs triks, tā nu šeit ir arī dažas praktiskas pamācības, kā pareizi staigāt pa oglēm: https://www.mentalfloss.com/article/520
Kā parasti - "ловкость рук / ног, и никакого мошенничества": jāizvēlas pareizā malka, ogļu gruzdēšanas stadija, kustības trajektorija utt, un vari atvērt pats savu privāto "Ugunsskolu" mājas pagalmā.
Liels paldies par atbalstu tiem, kas atbalsta. Man tas šobrīd nozīmē daudz.
Bet kopumā - tie, kuri grib, paši visu itin labi saprot, pārējie tāpat redz tikai sevi, visumīļoto. Gan cibā, gan dzīvē. Tāpēc nav ko daudz taisnoties un skaidroties. 
Man tik tiešām aug restorānu kritiķis. Vispārēju sajūsmu Lauva ieguva jau pagājušajā nedēļā mūsu veselīgo sārtvaidžu braucienā, sajūsminoties par savu brokastu grauzdiņu: "patiešām pavisam viegli grauzdēts!".
Šodienas popkorna vērtējums: "Garšīgs un sviestains. [..] Un mazliet piededzis. Zini, kā var pateikt, ka piededzis? Jo mazliet rūgts".
Ātrākais veids, kā savest sevi kārtībā: noņemt no ausīm makaronus, no dvēseles - akmeni un no kakla - visus, kas tur sasēdušies. Viss. Esat ideālā formā!
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)