09:45 pm
Sakot "that's just me, babe", mani pārņēma spilgta atklāsme, ka manas īstās mājas ir haoss. Ja kaut kur pasaulē valda nemiers, tiek izcīnītas cīņas, slepus trīti dunči un pilināta inde, un pāris ļautiņus nobradā mežonīgu zirgu bars, kamēr citus noēd vilki, jums atliek tikai paskatīties ciešāk - es noteikti atradīšos pašā viducī. Ar visnevainīgākajiem nodomiem un bez sevišķi skaidras izpratnes par to, ko lai tagad dara. Nepatikšanas mani pievelk kā magnēts dzelzs skaidu. Un pieredze neko nemaina.
Šai atklāsmei, protams, ir spēcīga fatālisma garša, taču tā neliek justies bezspēcīgi. Gluži pretēji - tā nomierina. Un liek justies stiprai. Pat pārsteidzoši stiprai un mierīgai. Galu galā - ja es būtu tik vāja un nolemta, es nevarētu rakstīt visu šo, vai ne?