Shelly -

03:14 pm

Slimnīcā es sapratu, kas ir svarīgs izgaisušajiem cilvēkiem. Viņi tic svētku svētumam. Viņi taču atrodas nomaļus. Vecā krustmāte. Labākā draudzene. Tieši viņi veido lielos ļaužu pūļus piektajā maijā vai ceturtajā jūlijā. Bez viņiem nebūtu rotājumu, vainagu, ballīšu plakātu vai pinatas. Viņi veido masu, pa kuru soļo vadoņi. Viņi ostā met jūrā konfeti, kas jūsu kuģis dodas ceļā. Viņi lietū vicina karogus un pūš ballīšu taures. Viņi ir bojāgājušo sarakstos.
- Kas tev lēcies? - pukojās Diego. - Tu nemaz vairs nekusties. Nepārvelc rītakleitu. Nemazgājies. Vai sāc jau pelēt?
- Esmu pārāk aizņemta, - atbildu.
Keita Breivermena. Es, Frīda...