Vēl pa nakti vispirms Lauvam bija iesnas, deguns ciet/ acis vaļā, utt, viss parastais stafs, kad viņš beidzot aizmiga, es ilgi vārtījos pa gultu, līdz beidzot aizmigu un murgoju par vecmāmiņu: man zvanīja, ka viņa pieķerta, braucot bez biļetes, un aizvesta uz policiju, bet tur izrādījies, ka viņai vispār briesmīgi parādi un viņa izsludināta meklēšanā, un viņa pati neko lāga nesaprot, jaucās kaut kādos vecos notikumos vēl no Lauvas piedzimšanas*, es lūdzos, lai ļauj parunāt ar viņu pašu, ka esmu mazmeita, vai varu atbraukt un kaut ko darīt, un pamodos pavisam nosvīdusi.
* tad es viņu pēdējo reizi arī sapnī redzēju, nu ja, viss loģiski, par turpmāko dzīvi mēs runājušas neesam.