Tā jau nav, ka es neko nerakstu, es rakstu savus labo lietu topus - katru dienu, un tas ir baigi forši, bet tos publiskot man liktos tikpat nelietderīgi un ekcibistionistiski (ek, noteikti uzrakstīju nepareizi, bet lai nu būtu), kā publiskot savus iepirkumu sarakstus.
Es "Melno Gulbi" uztveru kaut kā ļoti piezemēti, totāli psiholoģizēti: kā stāstu par to, ka bailīgu, kompleksainu un vainas izjūtas apsēstu cilvēciņu nevar varmācīgi uztaisīt par atbrīvotu, mežonīgu seksbombu. Ja no trusīša mēģina uztapināt lauvu, nekas labs tur nesanāks.
// paraksts - Jūsu Trusītis.
Un vairāk par notiekošo uz ekrānu mani biedēja mana blakussēdētāja: jauna dāma, kas visos šausminošākajos momentos tik spēcīgi salēcās savā krēslā, ka visa rinda nošūpojās. Iedomājieties, nodziest gaisma, skan drūma mūzika, gaiteņa galā - miglains, baiss tēls, un blakus atskan - BŪKš!!!! Tā patiešām var sākt raustīt valodu.
Izskatās, ka katram Madonnas singlam ir veltīts atsevišķs šķirklis Wikipediā.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |