Friendlistē visa cita starpā tika pieminēta nostaļģija pēc tādas kompānijas, kas liek cilvēkam vēlēties kļūt par labāku, gudrāku, inteliģentāku sarunas biedru. Ar šausmām nodomāju, ka man tādas laikam vispār nekad nav bijis, vismz jau ļoti senus gadus, bet nē - principā tieši vakar man tāda atkal bija. Pie A. reizēm atbrauc viens doktorants ar sievu, un kad mēs satiekamies, mēs varam censties darītu visu ko, bet sarunas vienmēr atgriežas pie visādām sociālām un kultūras tēmām, un mēs visu vakaru ļoti kaislīgi debatējam par tvitera loma sabiedrības pašizpausmēs, vai kultūras izpausmju nozīmi latviešu-ebreju attiecībās. Un patiesībā tā tiešām ir milzīga bauda.
Kengaragā ļoti spīd saule, brāzmaini pūš vējš, ļaudis slēpo vai zēģēlē ar sintētiskām burām pa Daugavas ledu, lēni, zemu un cienīgi lido gulbji, garos, baltos, kaklus izstiepuši, un pusaudži ausenēs uz soliņiem bučojās.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |