Ja pirms kāda laika lielījos, ka mana apetīte nomirs līdz ar mani, ja vēl ne pēc manis, tad tagad, šķiet, es sāku mirt.
Vēl nedēļa šāda klimata, un es sasniegšu savu sapņu svaru (un atmetīšu pedāļus).
Mūsmāju kaķu tantei, krievu pensionārei, kas baro visai kuplo bezpajumtes kaķu saimi pie mūsu mājas, izrādās, pašai pieder suns. Mazs, rūsgans pekinietis. Pamanīju viņu, nākot mājās, viņš bija izbāzis putnu (labots: purnu!) starp balkona margām un inspicēja apkaimi. Dīvaini, es nodomāju.
Ja mēs varētu nomest to nastu, kas saucas "pieredze", mēs spētu lidot, tā man dažreiz liekas, jā.
Var jau teikt, ka Narvesen akcijas suņi ir ļoti tālu no labās gaumes, bet Gizmo vienu tādu plosa gluži nepiedienīgā jūsmā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |