Kļuvu 25 gadus veca. Nomainīju darbu. Nomira ome un mūsu famīlijas suns devās citos medību laukos. Paņēmām ar vīru no patversmes mazu, izpūrušu, kaulainu kaķēnu ar pārbiedētām actiņām un izaudzinājām no viņa visai šiku runcīti ar pašapzinīgu paskatu un ļoti biezu, kuplu, zīdainu kažoku. Ēdu kaukāziešu restorānā, Tērvetes alus krogā, "Klondaikā", "Citos laikos", "Lulu Picā"; skatījos "Spartiešus", "Aragornu", "9mm", "The Tudors", "Baigo Vasaru", "Rīgas Sargus", "Stardust","Noķer vilni", bērnu skaistumkonkursu, "Dziedi ar Zvaigzni", "Jauno vilni", "Skroderdienas Silmačos", "Laikmetīgās drāmas festivālu" un divas "Drakulas". Biju Ventspilī, Papē, Botaniskajā dārzā, Ugunsdzēsēju muzejā, suņu izstādē, mamutu izstādē Dabas muzejā un divos politiskos mītiņos. Lasīju Stīvenu Kingu. Kunnosu un Privāto Dzīvi, klausījos kormūziku, krievu romances, Gogol Bordello un Andy Steward. Mantoju daudz trauku, bet aiz loga lidinājās milzu irši. Atradu frizieri, kas beidzot var mani izbalināt tieši tā, kā vajag, un nomainīju matukrāsu. Pirmo reizi mūžā saņēmu ar kurjeru sūtītas puķes darbavietā. Saņēmu kartiņas no svalka, nrk un ululate. Iemācījos komandēt laikapstākļus, toties nespēju ietekmēt sabiedrisko transportu. Karoju ar elektriķiem, kabeļTV operatoriem, nestrādājošu ledusskapi, plīti un tualetes podu. Šāvu ar makarovu. Dzēru Fervex ar grenadīnu, šausmīgu zviedru alu, Martini Asti un īru kafijas. Pirmo reizi mūžā biju uz vaksāciju un pie zobu higiēnista. Slēpoju Latvijā, Austrijā un Zviedrijā, izmēģināju ūdensaerobiku, jogu un fitnesa striptīzu. Braucu ar velosipēdu un saucu ātro palīdzību uz ielas sabrukušiem velosipēdistiem.
Un tā tālāk, un tā joprojām.
Domāju, ka esmu pienācīgi sagatavojusies visiem izaicinājumiem, ko varētu atnest šis gads.
Vienīgais, kas man nepatika šajā Jaunajā gadā, bija tās drausmīgās ciešanas, ko svētki sagādāja nabaga kaķim. Krievu jaungadu viņš vēl izturēja visai stoiski, bet latviešu jaungads, kuru pārējie mūsmāju iemītnieki un viesi pavadīja, dzerot šampanieti, ostot pulveri, vērojot salūtus un pikojoties krastmalā, jau bija pāri kaķa spēkiem. Pēc pusstundu ilgās rībināšanas un dimdināšanas stilā "fronte mana tēva pagalmā" Gizmo uz pāris stundām nogāja pagrīdē, jeb pareizāk sakot, pagultē, un nebija lāga no tās izdabūnams pat ar mīļoto konservu palīdzību. Apkārt kaķis pārvietojās, aci iepletis, ausis izbīdījis kā teleskopus, nagus izlaidis, zobus atiezis un zemei pieplacis. Tik drausmīgi izbiedētu es viņu nebiju redzējusi nu jau kādu pusgadu, kopš kā nedrošu jaunuli atvedām viņu mājās.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |