Izlasīju draugiem.lv rakstiņu par meiteni, kam klubā no garderobes nozagta nauda. Palasījos arī komentārus un izbrīnījos, jo lielākā daļa nevis nosodīja zādzības un zagļus, kas būtu loģiski, bet gan pēla apzagto - "pati vainīga, dura jobanā, ko atstāj naudu mētelī".
Protams, "sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās". Bet es nez kādēļ atcerējos savu braucienu uz Somiju. Atpakaļceļā braucu vilcienā kopā ar konferencē iepazītu somu radio žurnālisti, kas uzaicināja mani iedzert kafiju restorānvagonā. Somu viņa mierīgi atstāja vilcienā uz sola, un man ieteica darīt to pašu. Tur nebija ne kupeju, nekā - vienkārši smuki soli, kuriem garām varēja paiet ikviens. Man tas likās kas prātam neaptverams - somu? Vilcienā? Atstāt? Nozags taču! Tomēr, kad atgriezāmies, somas ar visām mantām bija turpat, uz sola.
Un tādos brīžos es saprotu, ka mūsu valsts, un pat nevis valsts, bet mūsu sabiedrība, mūsu dārgie tautieši, es tu tai skaitā un pirmajā rindā, ja runājam pavisam konkrēti, tomēr ir slimi. Un tāpēc arī dzīvojam mēs sūdīgi, ka izturamies cits pret citu kā vilki mežā, un vēl sliktāk. Nevis tāpēc, ka valdībā luņi vai žīdi sazvērējušies, vai Krievija traucē, vai Eiropas Savienība nekā nesaprot. Slimi mēs vienkārši esam ar savu zagšanu un vājprātīgo egoismu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |