Piedalījos Rokpeļņa lekcijā, par literatūru, protams. Lekcijas sākumā cienījamais dzejnieks izvilka pudeli (tilpums 0,7l, pilnu), un saleja trīs graņonkās, apmēram pa pusei. Atlikušo salēja bļodā, pelēkā, plastmasas, lielā, un izdzēra, visiem par milzu sajūsmu. Tad ar trim graņonkām sāka staigāt pa auditoriju un meklēt, kam lai atdod tās. A nebūtu slikti, es teicu sileens un maska, ar kuriem kopā sēdēju. Sileens viltīgi smaidīja un bija acīmredzams, ka viņš piekrīt un ka viņam vispār jau siekalas tek. Un tad, kad R. jau bija pavisam tuvu mūsu solam - auditorija bija ļoti plaša - un kad priecīgais spreigums gandrīz vairs nebija izturams, nozvanīja modinātājs.
Par visu maksājam mēs dārgi. Es tagad rakstīšu par 1905. gadu, dārgais blakus sāpīgi kunkst pa miegam. Ibio, man tagad būtu jākunkst.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |