Pat nezinu, ar ko lai īsti sāku.
1. Vai ar to, ka piektdien noklausījos 42 zalves:
(esmu īsteni patriotisks cilvēks un valsts svētku parādes atdzīvina manī citādos apstākļos pilnīgi neeksistējošo paramilitārās sajūsmas dzīslu, esmu gatav lekt uz vienas kājas un sajūsmā spiegt.)
(Dievs, svētī Latviju - un šo nu es to domāju pilnīgi nopietni)
(42 tāpēc, ka lielgabali bija viltīgi pavērsti manas mājas virzienā, līdz ar to noklausījos salūtu divas reizes gandrīz sinhroni - vienreiz pa televizoru, otrreiz - ar nelielu laika nobīdi, kas nepieciešams skaņas atlidošanai - dzīvajā aiz loga. Tātad prieki, dubulti.)
2. Vai varbūt ar to, ka 18. vakarā man izdevās aizvilkt abus skaistos nūģus noskatīties salūtu.
(Tā kā mēs visi esam salīga un slinka mājās sēdētāju tauta, turklāt nūģi ir sauguši ar "Heroes", un katra atraušanās prasa viņiem mežonīgu piepūli, un liek dvēselēm asiņot 3D asinīm, aizejam tikai līdz Daugavmalai mūsu pašu mikrorajonā. Daugava met tumšu vilni, pār ūdeņiem cēli klīst īsta veļu migla, redzēt nevar pat pretējo krastu, nemaz nerunājot par atblāzmām no V-Rīgas, un ir tik auksts, ka rodas ideja aizdedzināt cruelty matus, lai viņam vērtīgās smadzenes neizsalst.)
( Noklausījāmies salūta būkšķus un atzinām, ka šis bija viens no oriģinālākajiem salūtiem, un ka nu esam ieguvuši tiesības par to spriest, un neviens vairs nevarēs ar mums manipulēt - esam pilnībā informēti un absolūti objektīvi.)
( Izdzēru divas buteles bezalkoholiskā bērnu šampanieša un jutos varen apmierināta ar sevi un ar pasauli kopumā)
3. Parunājos pa telefonu ar justs.
(Pārliecinājos, ka mani joprojām gaida ciemos, un vienkārši tā.)
4. Uber jebkādiem komentāriem, protams, lai man piedod Latvijas valsts, bija Dzeina dzimene.
(Godīgi sakot, ja vispār iespējama Valkhalla zemes virsū, ja vien iespējams iedomāties Valhallu, kuras dalībnieki, cilvēki piecdesmit, zābakus un balles kurpes pret grīdas dēļiem dimdinot pilnā rīklē bļauj "Y.M.C.A!!!!!!!!" un citus sirdi graujošus hītus, tad tā, tas nozīmē, ka apmēram jūs varat iedomāties.)
(Tas bija kaut kas vienkārši grandiozs, lai gan man ir smagas aizdomas, ka biju vienīgais cilvēks pasākumā, kurš nākamajā rītā nenožēloja to, ka vispār piedzimis. Kas, protams, padara manu skatu uz dzīvi vēl saulaināku.)
← Previous day | (Calendar) | Next day → |