Ja jau par bērniem, tad cepamies par bērniem - šodien darbā pārlasīju iekš "Mājas & Dārzs" publicēto adopcijas kārtības skaidrojumu, kas nosaka, ka "Kad adoptētājs ir izvēlējies bērnu, sekretariāts izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai adoptētājs varētu personiski iepazīties ar bērnu".
Forši. Vispirms pēc kataloga izvēlies bērnu, un tad tev pat pirms adopcijas visžēlīgi atļaus ar viņu iepazīties personiski. Tas nekas, ka pat kaķus neviens neizvēlas tikai pēc bildes avīzē, bet vispirms grib paturēt rokās un, smalki izsakoties, "noskaidrot psiholoģisko saderību". Bet ar bērniem jau nekas tāds nav vajadzīgs - kā naivi labdabīgā balsī teica viens mans paziņa laika posmā, kad taisījās kļūt par tēvu - "ar bērniem taču ir vieglāk nekā ar kaķiem".
Da piedrāzt visas smukās, mīkstās pirts čības, kas man pašai tik ļoti patīk, un kam pat iepakojums vēl nav atplēsts, piedrāzt jauno, sarkano baseina cepuri, piedrāzt tīro, balto dvielīti un vēl neizmantoto caurlaidi, kam vēl bildīte jāuzlīmē, bet ko es droši vien tā arī nekad neizdarīšu, un aizmirsīšu atvilknē, es nevaru kā nākas paelpot jau tagad, kad mājās sēžu uz krēsla pie datora, bet kad iedomājos, ka man vēl stunda ar sab.transp. pa tumsu jākratās, un tad pusotra stunda pa baseinu jāpeld, un tad atkal stunda jābrauc atpakaļ, man vienkārši paliek galīgi šķērmi. Es aizvēršu acis un spītīgi izlikšos, ka mana kariete jau ir pārvērtusies par ķirbi, un peļu zirgi aizmukuši kur kurais.
Varbūt nākošgad, es šodien visiem saku.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |