Vakar, vēlu vakarā braucu pie mīļotā vīrieša (jo man, protams, ir kantaina galva, vienkārši alus kausus uz tādas likt, es kopā ar vīrieti aizbraucu uz centru, un atklāju, ka man nav ne bankas kartes, ne studenta apliecības, braucu atpakaļ, nozagtas tak nevar būt, atrodu visu vannas istabā uz grīdas, un braucu pa otram lāgam). Tātad, braucu, grozu galvu uz visām pusēm, turpat aizmugurējos sēdekļos guļ vidusskolas vecuma puika un meitene, un kaut kur Centrā iekāpj vēl viens skolas bērns ar vecākiem un vecāku draugiem. Puika tāds, uz 5.-6. klasi, lēkā pa salonu, karājas stangās, rausta pieaugušos aiz piedurknēm, priecīgs, aktīvs, pat valdonīgs. Bet vecāki un viņu draugi - pillā.
Priecīgu zinību dienu, bērniņ, mācies no mums, tas saucās. To, kā šis pats jauneklis pavadīs savas zinību dienas pēc pāris gadiem, nav grūti iedomāties. Un tāds arī bija smagi piedzērušo īpatsvars centrā vispār - apmēram puse uz pusi. Uz pusi skolu/augstskolu bērnu/jauniešu apmēram puse tāda vecuma pilsoņu, ka viņu vienīgā saskarsme ar skolu varētu būt bezmaksas klozetu izmantošana. Tak pillā visi - ij tie, kam ir ko svinēt, ij tie, kam sen vairs nav. Bērnības traumu aktualizācija, vai?
Bet vispār aina vakar centrā, protams, bija apokaliptiski. Novemta iela, vesels bars kamikadžu, kas pilnīgā autopilotā stiklainā acīm mēģina pie sarkanās pāriet dzīvu satiksmes ielu, viens apgāzies motocikls, kas nepamanīja, ka iedegas sarkanā gaisma un gandrīz ielidoja priekšā stāvošajam vāģim pkaļā. Un smaka - man jāatzīst, ka, piemēram, pie Katedrāles tik drausmīgi smirdēja pēc alkohola un vēmekļiem, kā sen nekur nebija smirdējis.
Eh.
Nesen watt priecājās par vārdu "kunilīzings". Šodien es priecājos par "zoodrāzs".
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |