Esmu viegli apmulsusi. Viegli un paliekoši.
Tas tik ir ko vērts - veselas trīs bezgalgaras dienas un naktis čurāt pilnīgā tumsā, izmisīgi gaidot namu pārvaldes elektriķi, lai tas visbeidzot atnāktu un tualetē vienkārši ieskrūvētu citu spuldzīti. Tas, ka izdegušās vietā esam ieksrūvējuši kaut kādu brāķi, mums pat neienāca prātā. Vienkārši neienāca. Toties šī viedā atziņa man maksāja akurāt latu - par "spuldzi un darbu", kā man tika svinīgi paskaidrots (par to "darbu", manuprāt, gan ir blefs - namu pārvalde maksā elektriķim, un iedzīvotāji maksā tikai namu pārvaldei, nevis uz konkrētajam darbonim rokas). Bet es vairs neriskēju domāt patstāvīgi, un līdz ar to man tualetē tagad ir latu vērta spuldze, un galvā daudz pārsteidzošu atziņu.
Jā.... Intelbeņķi... Gara gaismas nesēji.... Liekas, ka man ir nodrošināta pienācīga viela pārdomām.
Stāstā par spuldzi parādās mistikas elementi - vīrieC sit dūri pie krūts un bļauj, ka esot mēģinājis vairākās spuldzes.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |