Esmu lutināta sieviete. Braucu mājās, vienā rokā sažņaugusi trīs koši dzeltenas gerberas. Kad mājās attinu papīru, un ieraudzīju, ka veselas trīs, gandrīz noģību. Es jau domāju, ka būs tikai viena, pa papīrīša maliņu palūrēju, redzēju, ka dzeltena un ka traki smuka, koša, bet ka trīs... Un tik smukas.
Un otrā rokā man maisiņš ar hiacinti, vai, nu, puķīti podiņā, tāda tumši zilu. Dzīvu. Skaistu. Uz ilgu laiku. Un smaržo tā saldi saldi - laiku pa laikam, trolejbusā braucot, iebāzu degunu un paostīju. Un pēc tam, kad aizbraucu mājās un noliku hiacinti uz galdiņa, maisiņā palika divas mazas, zilganvioletas zvaigznītes. Ne no debesīm, bet zvaigznītes. Pavisam īstas. Esmu ļoti lutināta sieviete.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |