Un vispār, ja kāds man pirms diviem mēnešiem vēl būtu teicis, ka es katru nedēļas nogali savās brīvdienās no brīva prāta celšos 8 no rīta, lai sportotu, es teiktu, ka tādam ir jāiet ārstēties un jo ātrāk jo labāk. Jo es neceļos agri no rītiem, ja vien man ir jelkāda izvēle. Un es nesportoju. Es to vienkārši nedaru.
Tas ir, kādreiz es to nedarīju.
NB - nav diez cik lielas jēgas ņemt instruktoru 3. braukšans reizē. Tev iemācīs pirms slēpošanas apskriet ap slēpēm, lai iesildītos un pavēlēs pareizas stājas iegūšanai nolikt nūjas. Diez vai tāds lietderības koeficients ir piecus latus un 50 minūšu vērts.
Bet slēpošana vienkārši ir nolāpīti aizraujoša nodarbe. Var likties, kas tur īpašs - šļūc tik no kalna uz leju un brauc uz augšu, uz leju un uz augšu, uz leju un uz augšu kā tāds trulenis stundām ilgi. Bet nē. Ir vājprātīgi interesanti. Tiešām.
Beidzot atcerējos ierakstīt - mans mīļākais nosaukums maršrutā Rīga-Cēsis ir "Vildoga". Atrodas tā tuvāk Cēsim. Es gan no Vildogas esmu redzējusi tikai ceļa plāksni, bet man tā patīk nosaukums. It sevišķi, ja pieņem ka "o" nozīmē tādu ārzemniecisku patskani, nevis zemnieciski dievturisku divskani.
Vildoga. Gluži kā Dogvila.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |