Šodien pilsēta tik jocīgi smaržoja. Vismaz Sarkandaugava. Tā smaržoja pēc lietām, kas pagājušas vismaz gadus desmit.
Piemēram, pēkšņi sāka smaržot pēc padomjlaiku frizētavas un vecmodīgām matu lakām, lai gan tuvumā nevienas frizētavas nav. Vai pēkšņi gaisā uzvirmoja pēc bērnībā ēstām konfektēm, šokolādes konfektēm, tādas tagad vairs neražo un atliek vien iedomāties, ka varbūt tieši tādas konfektes lielā, nodzeltējušā cepumu kārbā kopš Brežņeva laikiem vēl varētu glabāt kāda večiņa, reizēm ar saudzīgu, trīcošu roku sakārtojot salveti, ar kuru kārba apsegta. Vai pēkšņi parka vidū sāka smaržot pēc kaut kā rūgta, ēdama, viegli piededzināta.
Nevienai no šīm smaržām nebija pilnīgi nekāda pamata, taču pēkšņi tās vienkārši bija gaisā - īstas un nesajaucamas, sirreālas un skaistas, vesela galaktika. Grozīju savu no pīpēšanas lēni atrodošo degunu un baudīju pilnīgi jaunu pasauli. Gaiss šodien vienkārši smaržoja pēc pagātnes.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |