Kas notika ar Munka "Kliendzienu"? To taču nozaga? Un neatrada, vai ne?
Bet es atradu. Vai pareizāk, sakot, gandrīz atradu. ja kāds būtu nofotografējis mani pie datora, skats nebūtu sliktāks.
Jo - vispirms nav austiņu. Tad nav bankomāta. Tad nav kartē naudas, par ko austiņas nopirkt - kartē ir divi lati un makā viens, bet austiņas veikalā maksā kā likums 3 latus. Tad nav diktafona - aizmirsās darbā. Un galu galā, kad ir atgūta nauda, diktafons un austiņas, tad dators nojūdzas un atsakās palaist diktafonu uz datoru - unable to run this command. Un var pārsartēt cik reižu grib, un slēgt laukā un iekšā visu pēc kārtas - unable to run.
Un tad gan es bļāvu nebalsī. Tīri vai jāaatceras stāsts par Pēterīti, kas paguva sadarīt tik daudz muļķību, jo cēlās ļoti agri.
Mīļā dienasgrāmatiņa!
Ja es viņam vēl vienu reizīti, tikai vēl vienu reizīti piezvanītu, lai uzprasītu, kad īsti viņš būs un atgādinātu, ka es viņu ļoti gaidu, tad no manis laikam liktenīgā sieviete vairs nesanāks, vai ne? Sešus ļoti vienveidīgus svanus vienas dienas laikā laikam nespēj kompensēt ne īsi svārki, ne augstpapēžu zābaki, ne koši sarkanas lūpas, šampanietis, vakariņas, torte vai sveces.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |