Notiek kaut kas dīvains. Kamēr mīļais karsonī mētājās pa dīvānu, es pavisam atdziestu. Un tā nav kaut kāda metafora. No rītiem, kad izlienu no gultas, mana ķermeņa temperatūra tikko sasniedz 36,0 grādus, parasti spītīgi iestrēgstot kaut kur pie 35,8 - pārbaudīts ar to pašu termometru, kas rāda mīļā augsto temrperatūru, tā kā aparāts nav pie vainas. Man jāatzīst, ka tas tomēr liekas pamaz.
Taču ko lai dara - esmu īpaša. Sāku jau pierast pie savas unikalitātes apziņas. Cik atminos, pirms kāda laika zinātnieki bija prātojuši par iespējām pagarināt cilvēka mūžu, un secinājuši, tam nepieciešams palēlināt visus organisma procesus. Bet lai to sasniegtu, jāpazemina ķermeņa temperatūra. Pazeminot patstāvīgo temperatūru par pusgrādu, dzīves ilgumu varot pagarināt par vairākiem gadu desmitiem. Nu, tad jau es ar savu vairāk kā pusgrādu esmu uzņēmusi pareizo kursu ceļā uz nemirstību.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |