Sāku svinēt Ziemassvētkus, niekoties ar "skrūvēm", un tikai tad atcerējos, ka šodien jāprezentē "Valsts Vienotais Bibliotēku Informācijas tīkls kā virtuālo kopienu pamats".
Jomajo. No vienas puses - prieks, ka atcerējos vispār, no otras - vai es varēšu vispār izrunāt nosaukumu?
// nu jau pēc trim skrūvēm. Aiziet jūriņā. Visi apkārtējie liecina, ka nosaukumu es izrunājot ļoti raiti. Ja nu kas, man ir 24 slaidi.
Šīsdienas prezentāciju prieks: inteliģanta izskata dāmas brillītēs gatavotais priekšnesums "Datorspēļu atkarība".
1. Ļoti iepriecinoši, kad par datorspēļu atkarību runā cilvēks, kas vispār nezina, kas ir DOOM (spēles nosaukums tiek nolasīts no prezentācijas slaida, pievienojot komnetāru - nu, kaut kāds DOOM). Tas netraucē referenti droši sludināt, ka datorspēles ir bīstamas trulības, no kurām neko nav iespējasm gūt.
2. Ļoti iepriecinošs kluso ciniķu kopsavilkums - "Droši vien arī šahs bērniem ir bīstams un kaitīgs. Var aizmigt, uzkrist uz laidņa un izdurt sev acis."
Un ko es tagad šeit mājās daru pēc visām prezentācijām un skrūvēm? Žvingulis ir beidzies, galva ir skaidra un smaga, un es atkal strādāju. Un ēdu jau atdzisušos vakariņu kartupeļus. Bija izrēķināts uz divām siltām porcijām.
Kas gan man cits atliek.
Vispār es saprotu, kāpēc ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
pasts riebjas nākt uz mājām. Man ar riebjas.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |