Johaidī, biju jau aizmirsusi, kāds kaifs ir mācīties.
Kāds neiedomājams kaifs var rasties no ideju loģiskas izplānošanas un izklāstīšanas, resursu mežonīgas šķirstīšans un loģiskas kombinēšanas, visu pakļaujot savai idejai. Nāk prātā visādas noderīgas lietas, kuras dzirdēji, pārdomāji vai lasīji pat pirms pāris gadiem - precīzi, ar visiem gadskaitļiem un kontekstiem. Viss ir. Galvā. Un pēc tam datorā. Viss sakārtojas vienā spožā veselumā.
Smieklīgi pat it kā, atnācu mājās no pagarlaicīga tusa, pulksten 12.00 naktī, bet apsēdos kaut ko pabakstīties. Un ir. Pēkšņi ir. Tāds kaifs pašai, ka nevar pat aprakstīt. Domas lido. Un atliek tikai priecāties, ka šovakar skaidrā, jo nolāpītais zinātniskais aparāts nekādus dionīsismus nepiecieš. Un šim te nekādi vīni līdzi nevelk.
Autortiesības, plaģiātisms un atklātā koda māksla daiļliteratūrā postmodernisma kontekstā. Zinātniski akurāti un precīzi saberžu autortiesības miltos. Man gan ir aizdomas, ka pēc tam par to miltos berzīs mani. Bet grūti būs. Esmu viltīga. Un tāds kaifs.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |