Shelly -

11:00 pm

Tēmu loks, par ko es varētu ierakstīt, ir šausminoši šaurs:
- atklāju rīsu biezputru brokastīs. Ņam!
- būs jāmaina skriešanas paradumi. Esmu paradusi skriet uzreiz pēc darba, ap sešiem vakarā, tas šausmīgi labi noņem darba stresu, un izvēdina galvu, pēc tam es jūtos lieliski (parasti). Skriešanas dienās speciāli sakārtoju darbus, lai varu laicīgi uzvilkt botes un tikt D-malā, skriet un pētīt saplaukušos kokus, gulbjus un pastaigu suņus, bet šodien tas mani totāli iegāza. Seši vakarā ir ļoti agrs, un skriešana tādā karstumā ir elles mocības. Būs jāpārorientējas uz astoņiem-deviņiem vakarā.
- Maratons jau svētdien, bet es neesmu gatava. Es, protams, noskrietu piecus kilometrus, ja man pakaļ dzītos izsalkušu kanibālu bars, bet patiesībā es neesmu tam gatava. "Esmu tāda tizlene, man tas nekad nesanāks, nav lemts, es nevaru pat to!" atkal kļūst par vienu no manām biežākajām mantrām.
- Mans vīrs ir eņģelis. Bet pat enģeļiem var beigties pacietība, tāpēc beigšu klabēt.