03:42 pm - To the Forest of Firefly Lights (2011)
Ārkārtīgi skaista maza filmiņa par burvību mežā un cilvēku sirdīs.
Man atkal der kleita, kuru biju nopirkusi uz savu 30. dzimšanas dienu! Koši sarkana kā komunistu karogs, ar mežģīnēm un rozītēm. Nopirku to pāris mēnešus iepriekš un tā arī nekur neuzvilku, jo uz 30. dzimšanas dienu jau biju ar Lauvu un divatā mums tur lāga nebija vietas.
Man gan, protams, ir visas iespējas tagad papriecāties par sevi spoguļa priekšā un uz 43. dzimšanas dienu - deja vu! - diemžēl konstatēt, ka nu nē, laikam atkal vajadzēs vilkt ko citu.
Beidzot noskaidroju, kas smird rezerves guļamistabā. Ne stipri, bet specifiski.
Supercentīgais un jaudīgais robots aizstūmis kaķa bļodu dziļi stūrī. Pilnu bļodu. Droši vien pirms nedēļas vai divām.
Nu vismaz labi, ka tā nebija kāda nosprāgusi pele.
Brīnumainā kārtā man šajās dienās pat nav jāstrādā, toties visu laiku briesmīgi nāk miegs, tāpēc lielākā aktivitāte, uz ko es spēju saņemties - gatavoju mums ar Lauvu. Vakariņas, brokastis, pusdienas...
Un lielākais brīnums - Lauva ēd. Viņš apēd visu, grib vēl un viņam beidzot viss garšo!
Gadiem esmu dzīvojusi šausmīgos kompleksos, ka mani gastronomiskie pūliņi ir miskastē izmetami.
Vismaz ar kaut ko pusaudžu vecums ir patiesi brīnišķīgs.
Sīkums, bet lepojos ar sevi - atcerējos, ka pierakstījos pie ārsta uz nākošo gadu, bet nevarēju atrast, uz kādu datumu. Piezīmēs nav, telefona kalendārā nav, plānotāja sadaļā "2025" arī nav. Un tad es paskatījos telefona zvanu vēsturē, kurā dienā zvanīju konkrētajam numuram, un pārbaudīju plānotāju attiecīgajā dienā. Un tur skaidri un gaiši rakstīts "Piezvanīt X". Un apakšā ar zīmuli pierakstīts laiks janvārī. Bingo!
Vecums nenāk viens - esmu aizmirsusi smart-ID 2. pinkodu. Galvā pilnīgs Toričelli tukšums, pierakstos - bubļiks. Man nav pat ideju, kāds tas varētu būt.
Un pirmo reizi dzīvē es metu plinti krūmos uzreiz, nevis tikai pēc ilgas mocīšanās un vairākām skrotīm sev kājā, un pierakstījos uz konsultāciju bankā, kur kāds jauks klientu apkalpošanas speciālists varētu man izveidot jaunu kontu. Jo viņam par to maksā algu, galu galā, man par šito j**** neviens neko nemaksās.
// Ha ha! Izrādās, ja internetā pērk ar karti, tad pietiek ar 1 pinkodu. Esmu zirgā.
Starp citu, kaut kas sačakarējies klaviatūras uzstādījumos - katru reizi, kad nospiežu c + Alt, ar ko es līdz šim ieguvu burtu č, dators sāk uzņemt videoklipu.
Tātad, ķermeņa sastāvs: pirms diviem mēnešiem (27.09) un vakar.
Svars no 57.7 uz 53.5. Muskuļu masa - bija 37,9, tagad 39,9. Tauku % - bija 30,8, tagad - 21.5 (!!!). Norma, atgādinu, ir no 23% līdz 33,9%, tā kā tauku, izrādās, tagad man esot mazāk nekā vajadzīgs. Kā savulaik dziedāja grupa OMC - How bizarre, how bizarre. Kaulu masa - no 2 kg līdz 2,1 kg. Sīkums, bet patīkami. Metaboliskais vecums - no 35 līdz 27. lol. Ķermeņa uzbūves reitings - no 5 (standarts) uz 8 (tievs un muskuļots). LOL.
Beidzot atradījos arī savai ārstējošai ārstei, kas par manu pašdarbību kopumā bija stāvā sajūsmā. Drusku jāpiebremzē ar olbaltumvielām, kreatinīns pacēlies virs simta.
Vārdu sakot, būs vien man vecumdienās jāmet kaunu pie malas un jāsāk nodarboties ar bodībildingu.
Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem?
Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru).
Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra!
Un kā iet jums?
Pirmo reizi savā kaloriju un uzturvielu skaitīšanas eksperimentā iedomājos, ka pusdienas taču var mierīgi sakomplektēt arī Rimi salātu bārā. Tur ir vista, tuncis, vārītas olas, svaigi un konservēti dārzeņi, salātlapas...
Starp citu, viens no eksperimenta nolūkiem bija paskatīties, kā es izskatītos 53 kilo komplektācijā. Nu, neko, tīri normāli izskatos :)
Ārkārtīgi skaista maza filmiņa par burvību mežā un cilvēku sirdīs.
Lauva iesnu dēļ neaizgāja uz skolu. Un uz tikšanos ar savu tēvu, kā rezultātā K. jau otro dienu nes man ārā smadzenes: basically viņš gribot vest Lauvu pie ārsta, lai ārsts apstiprina, vai Lauva patiešām ir slims. Un ja slims, vai tiešam tik slims, kā es saku, un kā viņu jāārstē, un varbūt viņu jāārstē pilnīgi citādāk nekā to daru es. Jo citādāk K. neko nesaprotot, un viņam esot tiesības saprast, un zināt, un būt lietas kursā, un tas viss tikai manās interesēs, un kopējie mērķi un saskaņotās vadlīnijas bērnkopībā, bla bla bla.
Pajautāju, kāpēc viņam liekas, ka viņš sapratīs dakteri, kas veltīs viņam 15 minūtes, nevis divas dienas, kā es tagad. Un ja viņš vēl neliksies mierā, tad pieprasīšu arī ārsta izziņu, ka viņš pats vispār ir pilna prāta. Un tad vēl izziņu par ārsta kompetenci un pilno saprātu.
Jo pagaidām man tas nav saprotams, un man arī ir tiesības, vai zinies!
Laulības, izrādās, palīdzot pret depresiju.
https://www.msn.com/en-xl/news/other/si
Mans pāŗdomas: varbūt precētajiem depresiju vietā vienkārši ir posttraumatiskā stresa sindroms?
Jau pusotru gadu matus mazgāju, ķemmēju un veidoju saskaņā ar Curly Girl Method, kas visa cita starpā paredz dzelžainu atturību no jebkādiem silikoniem. Tāpēc šodien, kad iepilināju matos divas piles BioSilk, bez kura kādreiz nevarēju dzīvot, biju gatava Nika Džonasa balsī ieauroties: "This is HEAVEN!"
Intuīcija vai pieredze, bet nez kāpēc liekas, ka jauniegūtais om rīt darbā lieti noderēs.
Sēžu Brand pieturā, salstu un nolādu Tropic Island. Viņiem esot bezmaksas autobusi no vilciena pieturas līdz akvaparkam. Autobusi esot pieskaņoti vilcienu sarakstam. Jap. Izņemot, ja tu atbrauc 11.13, tad autobuss startēs tieši 12.19 Tik pieskaņoti, my ass!
Nekad, nekad, nekad dzīvē. Man vispār riebjas visas tās stulbās caurules, uz kurām Lauva ir kā uzburts.
Iepakoju savu jauno, saliekamo tējkannu un nodomāju, ka principā cilvēki nemainās - es vienmēr kravājos tā, it kā taisītos ciest kuģa katastrofā un nākamos piecus gadus cīnīties par izdzīvošanu uz vientuļas salas. Pat ja es braucu ar velosipēdu. Kur nu vēl ar lidmašīnu.
Ceļojot ar lidmašīnu, vismaz nav jāņem līdzi spilvens.
Tikai tagad uzzināju, ka dziesmu, pie kuras Harijs dejoja ar Hermioni, iedziedājis Niks Keivs!
Dārgās dāmas un visi, kas par tādām vēlās kļūt - iesakiet, lūdzu, labu salonu/frizieri, vēlams, Rīgas centrā. Vajag krāsot.
Kas, piemēram, notiek LaimaLux?
Navigate: (Previous 20 Entries)
