11:38 am - Šodienas meme
Pasaulē skumjākajā stāstā no naida izaug mīlestība. Realitātē viss notiek pilnīgi otrādi.
Ko es šodien paguvu:
- novadīju 3 Zoom nodarbības 6. klasēm
- ar Lauvu noskatījāmies 3 Demon Slayer sērijas
- atmiekšķēju un izmazgāju ledusskapja dārzeņu kasti
- nodevu pudeles
- savārīju milzu katlu ar rīsiem
- novācu un saliku pa vietām izžuvušās drēbes
- saliku mazgāties nākamo vešmašīnu
- iztīrīju kaķim kasti
- atcerējos iedzert visas zāles
- atcerējos pasūtīt cukuru
- uzlaikoju 2 vasaras kleitas - vienu nolēmu izmest, otru - drusku saīsināt (pašrocīgi vai piemājas darbnīcā, centra ateljē bikšu staru atšūšana pirms kāda laika man izmaksāja vairāk nekā konkrētā kleita un prasīja vismaz nedēļu).
Jāpiebilst, ka lai šo visu pagūtu, es tiešām iztenterēju no gultas jau septiņos, pēc pirmā mana telefona "Wakey-wakey".
Zīmīgi, ka pirms pamošanās es sapnī lielā ātrumā traucos pa ielām (man tādi sapņi ir ik pa laikam, bet reti kad tie piepildās tik burtiski).
Šogad neesmu redzējusi vēl nevienu tauriņu. Toties šodien redzēju jau divus vīriešus šortos.
Uztveršu to kā labu zīmi.
Šobrīd ar Lauvu skatāmies "Demon Slayer", un man patīk. Lai gan esmu padevusies un vairs pat necenšoties atcerēties visus tos nebeidzamos japāņu personvārdus, tā vietā atsaucoties uz "sivēnu", "to dzelteno čali" un "vientuļo vīrieti ar diviem adoptētiem pusaudžiem" (bildē viņš - gan bez pusaudžiem).
Mūsmāju iemītnieku sirds smagi nomāc divas bēdas: ir ieviesušās kodes un rītos ir jāceļas no gultas un kaut kur ar steigu jāiet.
- Dēls, ģērbies, - es sērīgi sēcu.
- Man jāatrod bumba!
- Pietiks spēlēties.
- Man jānosit kodi!
- Ja tu taisies sist kodes, tad vispār nekur netiksi...
Lauva, priecīgi: - Es varēšu palikt mājās?
Uz brīdi mēs fantazējM, kāda izskatītos Lauvas dzīve, ja viņš nepabeidz savas 9. obligātās klases. Tad viņš būs nolemts sist kukaiņus mājās visu atlikušo dzīvi.
- Un tad, dēls, - es pamācoši saku. - Jau pēc diviem mēnešiem tu izgrauzīsies cauri sienām, lai tiktu uz savu mīļo, mīļo skoliņu. Jo tev riebjas kukaiņi. Tāpēc ģērbies un ej!
Nesaistīti ar visu iepriekš minēto - vai Jūs, lūdzu, varētu ieteikt labu spa ar masāžu? Vēlams, Rīgā.
"Michelin??? Tas nozīmē dārgi, pretenciozi, dīvaini un tā, ka paēdis nebūsi???"
Šodien darbiņā pavēlēts, ka jāsagatavo steidzīgi evakuējamo vērtību saraksts, un es uzreiz atcerējos "Straumes" Lemuru - viņam tāds saraksts būtu ļoti noderējis!
Protams, neatbildēts paliek jautājums, uz kurieni mēs varētu evakuēt savus Lemura krājumus, pēc vienas vēsturiskās versijas - uz Rundāles pili. Tas būtu vismaz 2 Oskaru cienīgs pasākums.
Es pat nezināju ka mūsdienās ar vienu testu var pats sev mājas apstākļos diagnosticēt ne tikai Covid, bet arī A un B tipa gripu!
// man gan šis pats tests uzrādīja tikai divus C burtus, kas nozīmē negatīvu uz visam iepriekš minētajām kaitēm.
Vismaz viena cilvēka dzīvi šodien esmu padarījusi skaistāku - māsiņa Stradiņos aiz sajūsmas noelsās vien par manu resno vēnu un nosauca mani par "pasaku".
- Beidzot, - viņa priecīgi piebilda. - Pirms tam te bija 5 vispār bez vēnām!
Šobrīd ar Lauvu skatāmies tiešām foršu anime par futbolu, "BlueLock", un cita starpa tur tiek pieminēts, ka pēc iesistiem vārtiem spēlētājs nereti ir tā safārejies ("pumped"), ka nevar pa nakti gulēt. Šonakt man varētu būt līdzīgi. Esmu novadījusi savu pasākumiņu, viss izdevās, un cilvēkiem patika. Vāāāārti!
( ... tālāk ... )
Mājās pazudis cukurtrauks. No rīta vēl bija, tagad vairs nav. Kā gaisā izkūpējis. Ar visu karoti, vāciņu un cukuru. Pagaidām cukuru sabēru kastītē, kas paredzēta vates kociņiem.
Esmu atsākusi rēķināt procentus. Gan X procentus no skaitļa, gan veselus skaitļus no X procentiem. Pēc turpat divu nedēļu izvairīšanās. Līdz šim es turējos kā vīrs un skaidroju, ka 6. klasi jau vienreiz emu pabeigusi, atgriezties tur netaisos, vēl vairāk - neko neatceros, viss ir pārāk sarežģīts un par skolotāju arī nestrādāju. Bet šodien pat es sapratu, kas jādara. Pat Lauvu man vēl 100% pārliecības nav.
Ļoti nāk miegs. Biju cerējusi šodien aizmukt no darba un pasnaust diendusu, bet bija nenormāli daudz darba.
Un rīt jāceļas sešos, jo Lauvam no rīta konsultācija matemātikā, uz kuru viņu pieteicu jau vakar, kad viņš kārtējo reizi diedelēja, ka viņam vajagot palīdzību ar procentiem.
- Nu, re - es pašapmierināti teicu. - Es tev palīdzēju. Pierakstīju tevi uz konsultāciju!
Pieļauju , ka šis man joks ierindosies, Lauvasprāt, nesmieklīgāko joku topā. Rīt, kad man būs jāceļas kopā ar viņu, man droši vien liksies tieši tāpat.
Bet nu kopējiem pūliņiem Lauvas sekmībai eksaktajās zinātnēs vajadzētu celties.
Nu, un atnāk uz darbiņu tādi pavisam mazi mazi kaķīši un uz atvadām apskauj un pieglaužās, un kā lai te neizkūst?
Trolejbusā blakus apsēdās kāds tips, kas gribēja zināt, vai es esmu puika vai meitene.
Bļā, es esmu 42 gadus veca matrona! Kā vilkšu ar pannu, uzreiz ieraudzīs.
Šajā nedēļā vedu Lauvu pie zobu higiēnista. Pirmo reizi mūžā, bet viss gāja necerēti gludi: Zvēru karali briesmīgi saslavēja, ka zobi esot ārkārtīgi tīri un neplombēti (jā, pareizi - visi ar lielām mokām uz skolas sākumu saplombētie piena zobi ir laimīgi izkrituši), daktere gandrīz neko arī netīrīja. Lielāko daļu vizītes laika troņmantnieks pucēja milzu plastmasas žokli, lai pilnveidotu zobu tīrīšanas tehniku. Domāju pēc sešiem mēnešiem viņš būs gatavs zobu tīrīšanas vasaras olimpiādei.
Atkal nevar ielogoties darbiņa Zoomā. Admins man laipni ierosina izmantot manu privāto Zoom.
Principā es pilnīgi piekrītu, jo jau šobrīd izmantoju savu privāto laptopu ar savu privāto kameru un mikrofonu, tikai ar noteikumu, ka turpmāk izmantošu arī savu privāto kontu samaksas iekasēšanai.
Navigate: (Previous 20 Entries)