Bet tā jau principā nav, ko teikt: Rīga ir ne tikai bezspēcīga pret sniega uzbrukumu, arī lietus tai var būt katastrofāls. OK, nav mums 50 ļimonu, lai to visu salabotu, bet, HELLO, nevaram atļauties VUGD mašīnām ieliet degvielu, kad AA 56 un 66 numuri braukalē apkārt tā, ka maz neliekas? Kaut kas šajā valstī ir ļoti, ļoti greizs un nepareizs
Klubā Exclusive ir tā rubrika "To (ko) es gribu jums pastāstīt". Es jums gribu pastāstīt par savu sapņu profesiju, beidzot tā ir nostabilizējusies (japs, nevēlos būt ne balerīna, ne ārste, ne konduktore, nedz arī konditore). Es gribu būt mūza. Kā Salvadoram bija Gala, Meistaram - Margarita. Nu, tāda sieviete, kas pati ir personība: izglītota, talantīga. Kas nekad nepaliek ēnā, bet galveno lomu tomēr atstājusi savam Meistaram. Tas laikam visvairāk atbilstu manai būtībai, jo nenozīmē visu manu profesionālo ambīciju atbīdīšanu dibenplānā, vienkārši man vajag cilvēku ar gana plašu vērienu, spēcīgāku personību par mani pašu, ko apbrīnot. Bet sava mūza arī ir jāapbrīno, jāmīl, es teiktu jādievina. Tas tā īsos vārdos mans dzīves modelis. Vienīgi aizmirsu piebilst, ka tas viss attiecas uz laiku pēc kādiem gadiem desmit.
UPD: Vienīgi nedaudz škrobīgi, ka tas viss jau kādam ir bijis :)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |