Asinsdziesma

ziema, vai tev nav par aukstu
visu pasauli sevī salt
aiz slēgtām durvīm aklā
kambarī kā stingstošam
vējam kaukt
maigā un postošā, tik
daudzi tevi gaida, tik
daudzi alkst

tavam ķermenim pieskarties
un izbaudīt ādu
ziemeļu gaismās vizošu, glāsmaini vēsu
ledus skatienam piezīsties, iecirst
zobus starp krūtīm un
dzert sevi prom,
spelgonī sadrūpot
no tagadnes tālu

ak ziema, kamdēļ gan
vienai pasauli salt
zem sniega pēc tevis
tūkstošiem alkstošo sauc