Asinsdziesma

Mazliet papļāvu, mazliet pagrābu, tagad ēdu vakardienas pelmeņus, kaujos ar odiem, klausos rādijō Nabā un mājas trokšņos, kas atskan vien tad, kad esmu ārpus mājas. Pārējais notiek normāli - kolīdz ir nopļauta zāle, tā klāt ir visādi putni īsām kājām, un kko tur meklē un atrod.

PUPDATE:
ā, un priecīgus Vasarsvētkus tiem, kas svin! ^_^

+++
Tā migla reāli nāk no meža bez variantiem. Un, tiklīdz aizvēru namdurvis, sāka kūkot dzeguze, nu, ne jau tālumā, bet praktiski pie auss, un vēl kkāds putns smējās. Mazliet bail palika. Pirms tam, šķiet, dzirdēju arī kādu pūčveidīgo. Mēness turpina pieaugt. Grieze griež, ozols izdod jocīgas, bet nomierinošas skaņas.

Jāgādā pašam sava izkapts.

varu apzvērēt, ka nupat kabinetā ienāca svaigi pļautas zāles smarša, kas ir dīvāns, jo mans logs lūkojas uz pagalmu, kurā nav caurvēja. vsp šorīt tik tikko nesajuku prātā, un konstatēju, ka visu grūtāk sakārtot pa plauktiņiem. kā vakar teica priekšniece - mums visiem laikam vajag atvaļinājumu.

ļoti patika, tikai jāraud ik pa laikam:

http://my-hit.ru/film/18989/online

Nesaprotu, kādēļ jūtos tik nenormāli (burtiski - tas nav normāli) noguris. Pusmistiskajam pavasara nogurumam taču vajadzētu būt jau pārgājušam, pieņemot, ka tāds ir un tas tā darbojas.

Laikam jau nepamatoti, un visi visu stāstu nezina, bet ĒK nespēlēs Sammersaundā, jo tur uzstāsies instrumenti. Tā lai arī paliek.

Pēdējo ierakstu noskaņās or something.

+++
Ir tik forši ik pa laikam satikt cilvēkus, tā pavisam negaidīti, apzinoties, ka pirms vairākiem gadiem pat doma par tādu ilglaicīgu un sirsnīgu draudzību pat prātā nebija ienākusi. Un tad jūs saprotat, ka neesat vairs tie, kas bijāt agrāk, bet tas nemaz nav traki [nu, tur tricārs tuvojas, un pusmūža krīze nāk pār lauku ar grābekli:D]. Un vsp tu nemaz nešķiet vairs pats sev dīvāns:D
Cilvēka [un kur nu vēl Dieva] ceļi ir neizdibināmi, tā ja. Un ir tik forši saprasties no pusvārda, un pateikt kko dzēlīgi labu, zinot, ka otrs neapvainosies, un arī pašam neņemt ļaunā.

Vakardienas joks:
-Un Jūs būtu...?
-Mēs ar mammu.

© Pauls

P.S.

Trešās sezonas Makgaivera laikam 6. un 7.sērija iespārda. Tur ir par indijāni un to, cik neparedzēti var attīstīties tēhwa instinkts

For all the hillside was haunted
By the faery folk come again
And down in the heart-light enchanted
Were opal-coloured men

Gaidiet vakarā pagaru ierakstu par triviālu un ļoti efektīvu, taču līdz šim ļoti maz apspriestu potenciālu ateisma metodoloģijā, kas tālu paplašina (un, iespējams, pat noslēdz) gan klasiskā, gan t.s. "jaunā" ateisma paveikto.

Update: not in time but nonetheless done.

This is the key for all that pertains to finding out the truth:

P(hypothesis|evidence) =

P(evidence|hypothesis)P(hypothesis) P(hypothesis)

If this does not make utter and complete sense, first read this, then this, then, for a most comprehensive treatment, this.

Es vēlētos parunāt par vienu no veidiem, kā ateisms varētu ievērojami papildināt savu metodoloģiju un, iespējams, ar vienu gājienu pielikt punktu savai ieilgušajai cīņai pret ticību.
( ... tālāk ... )

Es turpmāk filtrēšu apkārtni un apkārtējos daudz, daudz vairāk un skrupulozāk. Un vēl, dienas citāts no Bērtranda Rasela:

For love of domination we must substitute equality; for love of victory we must substitute justice; for brutality we must substitute intelligence; for competition we must substitute co-operation. We must learn to think of the human race as one family.

Skan Lana Del Rey "Born To Die". Ja pareizi atceros, Chimerai ļoti patīk. Viņai vsp patīk balsis ala Marisa Nadler. Man arī. Kaut kā pēkšņi šī dziesma uzjundīja iekšas.

"Come and take a walk on the wild side
Let me kiss you hard in the pouring rain"

Uz Mēness, izrādās, var nokļūt pa pazemes tuneļiem. Un ar laivu pa jūru var atkuģot. Uz Mēness arī ir jūra ar caurspīdīgi pelēku ūdeni un siltiem, gariem viļņiem, kas notriec no kājām aiz pirmā sēkļa. Uz Mēness ir cilvēki, reiz tur nonākuši un prom negriboši ar, liekas, laimīgām dzīvēm, atpūtu pludmalē, bērniem, gaišpelēku sauli, mūziku un peldēm. Kad ierodas jaunie, arī viņi tur grib palikt, bet ne visi tur ir labi, un jaunie to nezin. Katram ir savs nodarījums un noslēpums, ko aprakt Mēness tumšajā pusē. Es arī tur biju un paliku pie vientuļa vīrieša, kas neslēpa, ka nav labs. Vismaz patiess. Viņam bija melni mati un kazbārdiņa, smejošas acis un saburzīta gultasveļa. Mēs klausījāmies rokmūziku un pa logiem skatījāmies uz tiem, kas pludmalē peldējās, jo paši jau bijām tai jūrā peldējuši, krastā žuvuši un ar smilšainām kājām pārnākuši mājās. Bija labi, taču uz Zemi viņš negribēja doties, nē. Nu nekas. Uz Mēness mani kāds mīl.

http://www.youtube.com/watch?v=JqtOhL4ESlM

Šis ir viss, kas vajadzīgs, lai uzskatāmi parādītu, ka LV varas kuluāri atrodas smadzeņu nāves stāvoklī.



Man nav komentāru.