Asinsdziesma

piecel manus padebešus, piecel
mani kājās un balsti kā pasaules
nogurušu, vētrā noliektu liepu -
tuvu pie tavas ādas un
asinīm ziedēt man būs,
ziedēt, cik spēka,
cik niknuma pietiks,
līdz zibens skūpstītai lūzt

negaiss aizies kā pelēka upe,
uz pleciem aiznesot
debesu debesis
izplestiem spārniem
liepziedu baltumā,
cik spēka, cik
niknuma būs