Asinsdziesma

viņa dejos, mūžīgi mūžos,
debesīs melnās jo melnās
vēja čuksti baltos ziedos
tavus vārdus ķer,
viņa dejos, mūžīgi mūžos,
sudrabā mirdzošām acīm,
un zvaigznes, ak,
zvaigznes krīt

lai svētīta nakts, kad
nolaidās dzeguzes ēna pār mums
ar vēju pie sirds mūs
pie mūžīgajiem paceļot
lai svētīta nakts


pār svētīto nakti
dzeguze pārlaidās,
pār svētīto nakti
zvaigznes reibumā trīs
viņa dejos, mūžīgi mūžos,
tavas lūgšanas ar
spārna kustību tvers
un raudās mūžīgie