(no subject)
Nov. 17th, 2006 | 03:26 pm
No:: san
ja pamodušos no murdziņa mani samīļo un padzirda ar siltu kakao, tas visu maina. ja pie tam vēl sasmīdina - nekad to neaizmirstu. oficiāli atzīstu, ka esmu pārāk vāja, lai justos droši viena. varu visnotaļ veiksmīgi izlikties par veceni ar aknām, bet būt kaķēns zem skapja. varu apmānīt sevi, varu izdomāt jūru līdz ceļiem un pasauli kabatā, bet tā pa īstam gribēt vien siltu tumšu vietiņu bez spoguļiem, kur paslēpties un nekad vairs sevi neredzēt. tikai nez kāpēc manis tur nekad nav.