bettyboob - Post a comment

Sāku rakstīt dienasgrāmatu vienpadsmit gadu vecumā, kad kļuvu resna, pumpaina, ar brillēm, un ieguvu pārliecību, ka nevienam nepatīku un neviens vīrietis mani tādu nekad neapprecēs. Līdz divpadsmit gadu vecumam paspēju pierakstīt piecas biezās rūtiņu klades, tik briesmīgi man togad gāja. Un divpadsmitajā dzimšanas dienā pieņēmu lēmumu par savas bērnības beigšanos, kā arī par to, ka nevienam šajā pasaulē nevar uzticēties, un sadedzināju visas klades mūsu viesistabas krāsnī. Kā jau 90-to sākuma klades, tās bija iesietas biezos dermantīna vākos riebīgi pelēkā krāsā, un es vēl biju visas piecas sašuvusi kopā ar riktīgiem lāpāmdiegiem, lai nenoklīst, tā ka kamēr tas viss sadega, atlika laiks paraudāšanai.

Tagad neatceros gandrīz neko no klažu satura, bet dedzināšanas aktu gan ļoti spilgti.