In your face, smašīnu cilvēk
Jun. 26th, 2019 | 10:43 pm
No:: san
Pirmo reizi 8 mēnešos kopš šeit dzīvoju, devos uz pilsētu bez auto. Ejot uz sabiedrisko, priecājos, ka dabonu redzēt tik daudz dzīves. Un tad dzīve uz mani tā paskatījās, ka nokaucos slapja. Pirms sliedēm ir māja ar dārziņu, kur rušinājās sieviete, bet no viņas netālu uz segas gulēja liels bēšīgs suns. Sieviete ar viņu sarunājās: nu re, es tevi redzu, tu redzi mani. Suns vārgi pacēla galvu un drusku pakustināja ķepas.
Nākot atpakaļ, jau tumsiņā, redzēju, ka sieviete ir apgūlusies blakus sunim, apķērusies viņam un tā viņi abi tur nekustīgi gulēja.
Es, protams, ceru, ka tā ir mana iztēle un sunim un sievietei viss būs kārtībā. Tikai es jau atkal būšu pie stūres un diezvai to uzzināšu.
Nākot atpakaļ, jau tumsiņā, redzēju, ka sieviete ir apgūlusies blakus sunim, apķērusies viņam un tā viņi abi tur nekustīgi gulēja.
Es, protams, ceru, ka tā ir mana iztēle un sunim un sievietei viss būs kārtībā. Tikai es jau atkal būšu pie stūres un diezvai to uzzināšu.