bettyboob - Post a comment

Pagājušā dzīves gada pēdējā diena iesākās visai dramatiski - ar nātru sadzeltu muti, jo latviešu pho zupas buljons nebija pietiekami verdošs, un ziņu, ka bijušais vīrs precas. Starp šiem diviem notikumiem noteikti ir kāda saistība, tikai nezinu kāda.

Bet šodienu domāju pavadīt trennūzenēs ņemoties pa dārzu, lasot Akuņinu un sēžot pie ugunskura ar vīna glāzi rokā un dubļainu Aļaskas malamutu pie kājām. Un man nebūtu iebildumu, ja tādi būtu arī pārējie atlikušie dzīves gadi.