Grjaznije sučki, dejas un spēlēšanās ar džoistikiem

Sep. 6th, 2010 | 10:42 pm

Ir nu gan veiksme - dzirdēt šo dziesmu taksī, kam pie stūres skūts un tetovēts tēvainis. Trijos naktī, protams. Braucot gar Centrālo staciju, kā savādāk. Šoferim dziesma manāmi patika - grjaznie sučki budut nakazani - viņš dungāja līdzi un tik grieza skaļāk.

Tomēr es nesabijos, jo biju pārāk priecīga pēc labi pavadītā vakara. Mēs ar Kashaduru bijām izmetušas lociņu pa Balto nakti, atzinīgi novērtējušas Mājas svētību, iedzērušas vīnu Teātra bārā un superīgi izdejojušās Pērlē. Pērlē mēs nevis vienkārši dejojām, bet kārtējo reizi sakarsējām deju grīdu tā kā tikai mēs to mākam. Dažbrīd tā bija tik karsta, ka kaut sviestu kausē. Tad mēs pagājām maliņā, paņēmām džoistikus no plaukta un aizrautīgi vadījām notiekošo zālē ar tiem. Un kad skanēja laba mūzika, mēs dejojām kā tādas džungļu amazones un čigānu princeses, bet ja dīdžejs haltūrēja - gāzelējāmies taisnām kājām kā skaidām piebāztas lelles. Vārdsakot, uzvedāmies muļķīgi un stulbi, un tas bija neprātīgi jautri.

Un vēl - Kašadura, es tevi šausmīgi mīlu un tev drīz jānāk ciemos!

Link | piebilst | Add to Memories